svētdiena, 2010. gada 21. februāris
Kāzas un jādelēšana
Divas dienas nodragājām pa ebreju un meksikāņu kāzām. Un jāatzīst, ka ir tomēr atšķirība bildējot kāzas vispār un kāzas Puerto Vallarta. Kamēr Eva ar Kristoferu mēģina pieveikt ebreju kāzas Marinā, es nakts aizsegā blandos pa meksikāņu kāzām Bucerias. Naktī satiekamies visi mājās, lai dalītos pārdzīvojumos. Kristofers ticis pie tās mazās cepurītes, ko nēsā ebreji, Eva konstatē, ka bildējot nezkāpēc sāk sāpēt rokas mazais pirkstiņš, savukārt man iznāca baigi nesmuki. Kad jaunais pāris sāka dancot uz uguņošanas fona, es paķēru krēslu un piesēdu bildējot un tā bija kļūda. Krēsls bija kļuvis pavisam slapšs no mitruma kā rezultātā kādu brīdi mēģināju iet cilvēkos ar dibena pusi pret sienu, lielo ekrānu, palmām un bāru letēm.
Svētdienas rītā uz kopējā fona šausmīgi laba sajūta. Bildēs var redzēt charros Meksikas čempionāta finālu Vallarta. Diezgan labi izskrējos ar kameru.
sestdiena, 2010. gada 13. februāris
Ciemos Puerto Vallarta
sestdiena, 2010. gada 6. februāris
Lēnu tempu
Īsumā: Emilio no alkahola rehabilitācijas atgriežas pēc nedēļas un diezin vai mani jaunie kaimiņi saprata mani pareizi, kad ieminējos, ka dzīve Emilio namā nav tik rožaina. Virtuve ir uzkopta, protams, pagaidām, kad ieradīsies atpakaļ Emilio... Jau tagad sāk apkārt spietot jokaini tipi, kuri jautā pēc Emilio.
Jaunie kaimiņi: Indiāniete ar savu meitu, kura uzsākusi popdziedātājas karjeru - normāls Eirovīzijas variants. Tad ir vācietis, kurš strādā par pasniedzēju (prakse tāda). Viņš ir aptuveni manos gados un pabijis jau 4mēnešus citās Latīņamerikas valstīs. Saka- pārlaidīs ziemu un dosies atpakaļ uz fāterlendu.
Ballītes: Tš nu gan te bija vienubrīdi abās mājas pusēs - miera nekāda. Tad bija arī jocīga diena par godu kaut kam, ko nesapratu, bet tas netraucēja dziedāt vienā un tajā pašā meldiņā liekot citus vārdus kādas stundas trīs no vietas.
Divas dienas man pie logiem un durvīm filmēja tipisku mexikāņu seriālu, bet tikai šausmeni - trijos naktī mani uzmodina kārtējie šusmu kliedzieni un režisora bļautais atkārtot, bet šoreiz mēģini izteiksmīgāk.
Sapņi: Naktī sēdējām ar Vinstonu Čērčilu kādā bākā pie pusdienu galda un viņš man ar pirkstu purinādams teica, kad kāpsi pa trepēm lejā - esi ļoti uzmanīgs. Tur būs vieta, kur vajadzēs, lai sieviete padod roku.
Darbi: It kā hokejistess jābildē, it kā kūkas jābildē, it kā tikšanās nākamnedēļ ar aģentūru, it kā jāuzbildē indiāņu popdziedātāja, it kā...
Nu tādi pigori!!!
Jaunie kaimiņi: Indiāniete ar savu meitu, kura uzsākusi popdziedātājas karjeru - normāls Eirovīzijas variants. Tad ir vācietis, kurš strādā par pasniedzēju (prakse tāda). Viņš ir aptuveni manos gados un pabijis jau 4mēnešus citās Latīņamerikas valstīs. Saka- pārlaidīs ziemu un dosies atpakaļ uz fāterlendu.
Ballītes: Tš nu gan te bija vienubrīdi abās mājas pusēs - miera nekāda. Tad bija arī jocīga diena par godu kaut kam, ko nesapratu, bet tas netraucēja dziedāt vienā un tajā pašā meldiņā liekot citus vārdus kādas stundas trīs no vietas.
Divas dienas man pie logiem un durvīm filmēja tipisku mexikāņu seriālu, bet tikai šausmeni - trijos naktī mani uzmodina kārtējie šusmu kliedzieni un režisora bļautais atkārtot, bet šoreiz mēģini izteiksmīgāk.
Sapņi: Naktī sēdējām ar Vinstonu Čērčilu kādā bākā pie pusdienu galda un viņš man ar pirkstu purinādams teica, kad kāpsi pa trepēm lejā - esi ļoti uzmanīgs. Tur būs vieta, kur vajadzēs, lai sieviete padod roku.
Darbi: It kā hokejistess jābildē, it kā kūkas jābildē, it kā tikšanās nākamnedēļ ar aģentūru, it kā jāuzbildē indiāņu popdziedātāja, it kā...
Nu tādi pigori!!!
Abonēt:
Ziņas (Atom)