Godīgi sakot

Tā modele neieradās - kastingi, visādas citas ziepes utt. Bet neskatoties uz visu pavadu lielisku dienu pļāpājot ar fraņču fotogrāfi, kura mitinās šeit El Indio namā un pabijusi Amozonē, Vjetnamā un visā Latīņamerikā. Skatoties uz viņu nāk prātā ilustrācijas par zaļo gurķi (respektīvi par mani), taču piebilstu, ka dodos bildēt uz Puerto Vallarta - un paši saprotiet, tas nozīmē daudz. Tik pat naski sāku bērt "gaileņu bedres" par to, cik ļoti labs skolotājs esmu un vispār... visas tās lietas, ko var viens svešinieks darīt valstī, kurā sevi jāsāk pierādīt no jauna. Liene saka, pa ceļam uz autostaciju, ka es jūkot prātā, jo neticami ātri esmu iejuties šejienes atmosfērā. Bet es tiešām jūtu, ka te kūka ir liela un pietiks visiem un galu galā var taču sajukt prātā no aukstuma un vientulības. Bet jukt prātā no mīlestības un spēka, ko tā dod ir tik velnišķīgi forši.