Bradley Cooper un viņa draugs Robert De Niro

Slīdu gar jahtu piestātni un restorānu rindām, parastiem cilvēkiem un viņu mazajām ikdienas problēmām un likstām. Uz mirkli iedomājos sevi viņu vietā - tā vienkārši neatpazīti un nepopulāri  ļautiņi, nekāda zvaigžņu mirdzumu un sarkano paklāju. Cerēju cilvēku neatpazīts un neuzrunāts tikt līdz savam galamērķim. Bet te pēkšņi mani uzrunā kāds tumsnējs cilvēks (pēc visa spriežot kāds iezemietis - runā spāniski un uz pleca iguana), vai nepagodinātu viņu izbraucienā ar jahtu, uz ko strupi atcērtu, ka dodos pie Boba (Robert de Niro) uz video provēm. Šķiet viņš bija mazliet sakaunējies, ka atļāvās mani aizkavēt un nezināja norādīt Boba kantora adresi.
Ierodos kantorī un esmu pārsteigts - Bob un Bradley noīrējuši pavisam vienkāršu vienstāvīgu kantori - ir tomēr lietas, kas nemainās. Tālāk viss kā parasti. Pāris iznācieni kameras priekšā, joki, jauno censoņu acīs skaudība un dziļa apbrīna. Vēl nākas uzklausīt dažu kritiku, ka esmu līdzīgs Bradley Cooper vai Bob, kad viņš bija jaunāks (kuram - nesapratu tajā visā kņadā), bet tas manī arī nosita vēlmi pakafijot ar kastinga menedžeri.
Un jau atkal esmu uz piestātnes bruģa starp parastiem ļaudīm bez sarkanā paklāja un visas tās amzierēšanās ar smalku šampanieti un aktrišu skūspstīšanos.
P.S. Parīt filmēšana, bet Bob un Bradley kaut kur iekrituši un mans telefons klusē. Vai tik viņi atkal nemaina plānus pēdējā brīdi.