Tāpēc, ka nebija nekādu ziņu tik sen

Pilnīgi savādāk kā ierasts iznācis - pēdējā laikā strādāju tikai ar tumšādainiem cilvēkiem - te no Jamaikas, te no USA. Bija viens ieraksts tapis par šo tēmu pamatīga aizvainojuma uzplūdos, tāpēc izņēmu to pēc pāris cigarešu izsmēķēšanas. Tad nu lūk. Puerto Vallarta ir viena no populārākajām un dārgākajām vietām, kur doties precēties, bet nez kādēļ daži grib to izdarīt pa visām varītēm šeit kaut arī, ja īsti nevar atļauties. Bet šeit es pamatīgi kļūdos - viņiem jau sanāk, tikai veids kādā viņi to panāk ir visai neglīts un pēc sarunas ar šādiem cilvēkiem ir sajūta, ka esi dabūjis ar cukini pa galvu, bet laimīgs, ka tas nebija baklažāns. Ja tiem no USA tas ir asinīs, tad šejieniešiem tas vienkārši ir sports. Un tā sajūta jau vienalga paliek.
Kamēr Eva ir tālu prom un nezinam, kad būs atpakaļ, dzīvojam ar Krišu kā uzskatām par loģisku. Ir jau dīvaini, ka, izejot ar Krišu līdz veikalam, visi ūsainie veči nopēta viņa plaukstošās ūsas un iesmaida bārdā. Drēbes nevaram saņemties aiznest uz māzgātuvi, jo tagad tā atrodas kādā lielveikalā, bet nu ko mēs veči pa lielveikaliem vazāsimie vai??? Novalkās kas nu palicis un tad skatīsies tālāk. Atcerējos, ka man ir ļoti daudz džinsu bikšu atvests no LV - rītdienas sesijai taps džinsi saplēstie, jo tāpat nāksies pa zemi vārtīties.
Attels: Kas man brīnišķīgi patīk šajā reklāmā ir cena - lēta, kā tam arī jābūt, sauklis (Nepīsies pa kājām) un skaidri saprotams, ka varēs tā un šitā darīt. Liekas esmu atradis perfektākās bikses fotosesijām. Nekas nekaitina.
Jautājums retorisks: Vai iespējamība, ka man iesper Čaks Noriss ir tikpat liela kā iespēja, ka Latvijā zibens nosper kamieli?!!