Mani pilnīgi visu savā varā pārņēmusi filmēšana. Dienas paiet filmējot un montējot kabeļtelevīzijas kanālam, kurš kā izrādās skatāms arī kādā štatā ASV. Kādu rītu, kad aizbraucu līdzi palūkoties uz auditoriju, kurā notiks iespējamā nākošā Vallartas prezidenta konference, nejauši jau biju visiem izstāstījis, kādām jābūt gaismām, skatuves iekārtojumam, kur būs kameras utt. Aizrauj tā lieta un nespēj ne noteikt pieci, ka esi iekšā tajā līdz kaklam. Pēdējās dienas pārodos mājās ap 3. naktī. Un iemesls tam ir visai loģisks - esmu sācis iepazīt savas topošās dokumentālās treniņfilmas varoņus.
Siera meistars ir viens no viņiem, kurš ieradies no ASV, apprecējis mexikānieti (ir bērni). Bet patiesībā viņš nav nekāds siera meistars. Apmēram tik pat liels siera meistars, cik es operators. Un patiesībā viņš negrib vairs to mexikānieti Lupitu, negrib vairs laulību, negrib ... Taču dievina "zālīti". Un tā nu naktīs draugi satiekas dzīvojamo mājiņu rajonā, ko sauc Hipodromo, lai kopīgi nodotos šim netikumam kopā ar kaimiņiem. Bet nu stāsts nav par to, bet par īstu kaimiņu būšanu dzīvojamo māju klāsterī. Viens no kaimiņiem ir tetovējumu meistars, kurš nesen izcietis 7 gadus ieslodzījumā ASV. Pats mexikānis, bet spāniski nerunā neko daudz, taču lieliski izsakās tumšādaino manierē. Tad ir kāda lēdija, kurai īsti nav darba, bet aizrauj tas, ko LV sauc par alternatīvo medicīnu.
...ir visai sarežģīti aprakstīt šo Hipodromo. Ir jābūt bijušam kaut reizi Mexikā, lai kaut nedaudz stādītos priekšā to atmosfēru.
Ļoti ceru, ka šī "amatiertreniņdokumentālā" filmiņas veidošana man atnesīs daudz pārsteigumu un atbildes...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru