Pirms kāda laika mans draugs Daniels izteica vēlēšanos iegādāties jaunu mobilo telefonu, jo vecais salūzis un tā nu viņš dzīvojās bez telefona, kas neatvieglo dzīvi. Pasen arī izteica vēlēšanos pēc VW vaboles vai tās pašas markas busiņu. Arī kādas nopietnākas attiecības sagribējās puikam. Kur nu par sērfošanu. Dienā, kad devāmies sērfot, aizmirsām dēli mājās, bet paņēmām leduskasti, kas glāba situāciju, kā arī iemācija mani sērfot bēz dēļa, izmantojot tikai savu ķermeni - aizraujoši.
Tad nu vakar vakarā, kad devāmies filmēt bowling turnīru, viņš satika senu paziņu no ASV, kura tagad jau 4 gadus dzīvo šeit Vallarta un atzīmē šo dienu tieši, kad es atzīmēju pirmo pavadīto gadu šeit. Naktī draugs atsūta man ziņu, ka esot nokļuvis teju paradīzē - esot ieskatījušies viens otrā tā dūšīgi, pirmdien braukšot sērfot ar vienu no viņas VW, ticis pie telefona ar kredīta (atjaunošanas karte arī šeit saucas Amigo). Un nemitīgi, kad runājam par šīm lietām, abi piebilstam - esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā. Arī pats izbaudu šo īpatnību - pagājušā gada decembrī, kad izteicu vēlēšanos strādāt ar politiķiem Mexikā, nezināju, ka jau pēc nepilna gada būšu paguvis nobildēt Mexikas prezidentu, sarokoties ar viņu kā arī kļuvis par vienu no ieroču nesējiem topošā Vallartas mēra ērkšķainajiem ceļā uz panākumiem.
P.S. Ievākšanās jaunajos apartamentos ir paredzēta pēc pāris stundām. Viss ir gājis tik gludi, ka aizmirsu pat , ka esmu Mexikā. Taču šo rīt saņemtais e-pasts 06:00 rītā liecina, ka tomēr esmu šeit. Vēstules saturs ar 12 punktiem vēsta tādas lietas, kā, piemēram - mēģini nelietot stikla trauku atvilknes virtuvē, jo Omars to grasās salabot nākamnedēļ, salabošot arī izlietni (nē, nē, nē - man jau vēl atmiņā ūdens problēmas Mehiko, kad ierados - epopeja ilga 3 nedēļas), jāmaina arī durvju slēdzenes, jo kaut kas īsti nestrādājot, bet nu to arī tad Omars nākamnedēļ. Kaut kas arī par elektrību un internetu bija, bet kaut kā negribas lasīt tālāk. Pateikšu nākamnedēļ Omaram, lai tiek galā. Eh...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru