Nu vot - tiko atgriezos no ģimenes sesijas okeāna krastā. Viss kā parasti, patarkšķam, pabildējamies, atkal patarkšķam un savācu "kotleti", un tad ar sauļuguni zilās tālēs. Šoreiz ģimene ir pieskaitāma tām labākajām, jo vecvecāki no vecās pasaules atkūlušies. Nu labi - jaunā paaudze bija bišķi tāds Deiva "Cali style" (kaliforniešu stiliņš - zālīte, karš un Coka Cola aiz loga). Gandrīz raudiens uznāca, ka šie mēģināja jūras zaķi piebeigt un man bija jābildē.
Kundze sesijas beigās piebilda, kad labi vien esmu šeit un nav jāsalst Somijā (tās valsts himnu dziedu, kad nav omas stāstīt, kas ir zvērs Latvija). Pierre (tas francūzis - zināsiet, ja lasīsiet Evas ierakstus) uzreiz pielaboja mani, ka Tom ir latvietis. Izrādās kundzei draudzenes divas no Latvijas, kuras tagad jau kādus gadus 50 dzīvo Kalifornijā. Nu tad aizpļāpājāmies par Latvijas neskarto ainavu, vāciešu pazaudēto zeltu Latvijā utt. Tā aizpļāpājāmies par skaisto Latviju, ka atgriežoties mājās pieķēru sevi dungojam Jauns Mēness labāko gabalu: Kur viens karogs mastā, viens azotē... Neatceros kā dziesmu sauca. Nezinu, labi vai slikti, bet nu tāda tā situācija man bija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru