Vakar viesojos hotelī, kurā apmetusies komanda, kas filmē dokumentālu filmiņu par kaut kādām eko lietām . Paši ābolīši filmē dizgan labi, jo tomēr Mehiko līmenis ir salīdzinoši augstāks kā citur Meksikā. Bet, vienalga laiž muļķi - ja padomājuši par montāžu, stāstu, tad aizmirsuši par gaismām. Uzzinājuši, ka bildēju, saka, rādi redzēt darbiņus. Rādu ar - visi saskrien ap datoru un nebeidz slavēt, mudināt strādāt Mehiko un vispār parunāšot ar cilvēkiem tur, lai tak dod man ko darīt, jo šis nu saprotot, ko dara. Kad šie pajautā, ko domāju par viņu komerc veikumu - sāku kritizēt, ka krāsu korekcija nav īsti laba, gaismas utt. Līdz atopos, ka esmu taču Meksikā un izmetu - cik skaisti paveikts darbs. Tā vakars pārvērtās vēlā naktī. Īsais rezumē tāds - dabuju uzslavas no ābolīšiem. Ābolīšiem, kuri nespēj saņemties un novest kādu darbu līdz brīnišķīgam gala rezultātam. To, laikam, spēj šeit tikai Televisa.
Šodienai pusdienās bija apartamenta meklējumi ar skatu uz okeānu un vēlams no kalna. Ņemot vērā, ka ābolīši nespēja ierasties laikā un nevarēju nevienam piezvanīt, skraidīju kalnā augšā lejā trīs reizes. Vairums no redzētajiem apartamentiem likās nepieņemami - kaut kādi dīvaini veidojumi no cementa, bet kādi skati. No viena mitekļa skats uz visu Banderas līci plus pašam sava terase. Taču mani nespēj ieinteresēt miteklis, ja tajā atrādīšanas reizē veci gurķi mētājās pa galdu. Neticu, ka gleznošanai viņi tur.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru