Lielo valstu dīvainibas

Šovakar pavadīju brīnišķīgu vakaru hotel Sheraton restorānā - filmēšana. Nu jau Daniels ir iepraktizējies vaicāt pēc dažādiem ēdieniem filmēšanas nolūkos un līdz ar to visi paliek ļoti apmierināti. Parasti ar mums grozās apkārt viens amerikāņu keks no Kalifornijas, bet nu nesanāk pēc 3 pavadītiem gadiem šeit Meksikā viņam saprast, ka ASV nav visa pasaule. Par piemēru: "Es neesmu tas, kurš nekomunicē. Tie pārējie nemāk komunicēt, visi meksikāņi, Toms no "Krievijas", neviens neko nesaprot, nodedzināt visus tiltus uzreiz vajag". Tad nu mēģinājām ar Danielu apskaidrot, ka lielās valsts sindoms ir jāatstāj un jāiemācās jauns veids kā komunicēt ar cilvēkiem. Un tiešām jāatdzīst, ka liela amerikāņu daļa domā pēc iestādītās programmas - aiziešu, paņemšu, es - karalis. Nabaga tauta, ko viņi darīs tiklīdz tiešām pieņemsies spēkā citu lielvalstu ekanomikas - sadosies rokās un izlēks pa logu? Kā viņiem ir izdevies uzveidot to domāšanas un rīcības modeli!? Taču nevienā punktā neattaisnoju meksikāņus, krievus, vāciešus, latviešus.  Atbilde pavisam vienkārša - tā tas ir un viss. Bet mēģināt saprast jau var. Un patiešām ceru, ka arī manas dusmas un nesaprašanas par Meksiku (gada kopsavilkumā aplūkošu sīkāk šo tēmu) izzudīs tieši uzreizi pēc pirmā pavadītā gada šeit, kas starpcitu apritēs pēc divām nedēļām.