Nedēļas nogales lietas

Ik pa brīdim sev iekniebju rokā, lai saprastu, vai vēl sapņoju, vai tiešām sapņi piepildās. Un ticiet, arī tas nepalīdz. Nepalīdz arī smaga pieēšanās ar šejienes pārtiku, nepalīdz arī tas, ka no augstuma ausis krīt ciet un galu galā nepalīdz arī tas, ka gatavoju prezentāciju spāņu valodā Lienei priekš universitātes. Vienkārši sapņoju.
Realitātes atreferējums: Agri no rīta jau kāzinieki saradušies, lai veiktu pēdējos pušķošanas darbus Indio pagalmā. Uzvelku savu mīļāko T-kreklu un jau pēc brīža dodamies ar Pati un Manuel (protams arī Liene) kalnos, lai aplūkotu piramīdu, kura uzcelta tur nezināma mārutka pēc. Pirms kāpiena gan mani mēģina atrunāt, jo redz man mugura esot nestabila. Bet es tomēr esmu mazliet latvietis sirdī ar kurzemnieka liekvārdību - saku, nu meitenes uz priekšu. Pēc 15 minūšu kāpiena saprotu, ka esmu tikai un vienīgi liels balamute. Kāpiens ilgst apmēram 2h pa stāvu akmens krāvumu, kur neuzmanībai nav vietu. Jautāju Lienei, kādēļ viņa tik nopietna un saņemu atbildi - lai nezaudētu ritmu. Bet es tikai skrienu un elšu. Lejā no kalna tiešā vārdu nozīmē mokamies soli likdami pie soļa. Kontrolpunktos sacenšamies, kuram kājas no nespēka vairāk līdzinās Elvisa skatuves manierēm. Nespēks un pārgurums. Visam punktu pieliek Manuela kritiens pa stāvu nogāzi un potītes izmežģīšana. Tā nu vienīgās veselās personas ir Liene un Pati. Vēlāk Mehiko nopērkam kaudzi medikamentu un dodamies ārstēt Manuelu uz Indio māju, kurā vēl joprojām risinās kāzu ceremonija. Novērtējam kāzu ballīti par neizdevušos, kāpjam uz pils jumta baudīt naksnīgās debesis virs Mehiko. Ak, jā! Iepriekšējā vakarā apmeklēju koncertu, kurā uzstājās arī Liene, izpildot pāris visai sarežģītas vācu, meksikāņu un to starp arī latviešu skaņdarbus.
Šodien pārmiju pāris vārdus ar Cezar par ūdens piegādes problēmām lielajā mājā. Nu saka, ka būšot tā lieta sakārtota līdz nākamajai trešdienai. Tas nozīmē, ka tas nebūs rīt, kā parasti atbild šeit. Pret vakaru novēroju interesantu izklaidi Indio rezidences pagalmā - keksi dzēruši tekilu un tad prāta aptumsumā mētājas ar milzīgiem ledus klučiem. Kaujai pa vidu man tiek doti norādījumi uz kādiem tūrisma objektiem man doties - iereibušā spāņu valodā. Es gan nepiedalos - aizsteidzos talkā Lienei gatavot mājas darbus.
P.S. Sveiciens Jānim izgājušos svētkos - audz liels un dūšīgs!