piektdiena, 2009. gada 13. novembris

Viss kārtībā




Tātad: mani jaunie kaimiņi Emilio “El Indio” Fernandez mājā. Pretējās durvīs apmeties rakstnieks no Spānijas, kuram radinieks apņēmis zelteni no Latvijas, franzūze, kura aizraujas ar fotografēšanu, Emilio (El Indio mazdēls), kurš vienmēr lidinās 5cm virs zemes dažādu mikstūru iespaidā. Indio meitu gan neesmu vēl saticis, toties ap 50 dažādu mirušajiem veidotas nāvītes gan. Sajūta, ka arī pašu Indio esmu saticis jau pirmajā naktī un protams arī Merilinu Monro, kura mitinājusies kāda laiku manā istabā. Taču viņa nav vienīgā – mājai ir ļoti daudz durvju, lai Indio sievietēm būtu ērtāk pamest ēku, kad ierodas nākošā daiļava. Kā saka Emilio, tad visas pasaules sievietes ir bijušas Indio. Emilio Fernandez ir bijusi tiešām neprātīga personība. Reiz kāds gribējis izjokot Indio ar plaukšķeni, uz ko Indio atbildējis ar šaudīšanos uz visām pusēm. Coyoacan rajons ir fantastisks ar koloniālisma laika ēkām. Šeit dzīvojušas ļoti nozīmīgas personības. Tā, piemēram, netālu no manas mājas atrodas Fridas Kahlo māja– visapkārt kultūra un vēsture.

Pirmās dienas iespaidi ir neaprakstāmi. Vakar ar Lienes draudzeni Pati un viņas draugu devāmies uz galveno laukumu skatīties gaismas šovu, kas ieskandina nākamā gada svinības par godu revolūcijai un Meksikas neatkarībai. Pati draugs noorganizē galdiņu restorānā uz terases, no kuras varēsim vērot pasākuma gaitu. Nu jāsaka, ka Rīgas gaismas festivāls ir salīdzinoši stīvs un izdomas nabadzīgs.

Pēcpusdienā devos līdzi Lienei uz universitāti. Mazliet satraukums, atceroties savas universitātes gaitas. Taču, kad ierodamies, sāku apjēgt, ka studēt Meksikā ir pavisam kas cits – vide brīnišķīga, studenti laimīgi gulšņā zālītē, pusdieno, klačojas. Liene saka, ka vidusskolā ir bijis grūtāk nekā tagad universitātē.

Lēnām iejūtos vidē un nākamo nedēļu domāju aprunāties par spāņu valodas kursiem (šodien paguvu paviesoties lielākajā Latīņamerikas universitātē, kurā apgūšu spāņu valodu). Gatavoju jaunu CV un plānoju sākt atradīties Meksikas tirgū, tiklīdz acis būs saradušas ar Mehiko smogu – piesārtušas un visu laiku nogurušas.

Viva Mexico!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru