Tā kā uz teātra atklāšanu neieradās Mexikas prezidents, vakar nolēmām tikt iekšā īpašā pasākumā, kur bija paredzēts prezidentam teikt runu. (Pārējie arī bija - Jalisco šerifs, Nayaritas štata šerifs, laikam arī Tepikas un visa Banderas līča galvenais. Kamēr grozamies pie ieejas, kļūst skaidrs, ka es prezidentu varēšu tikai nlūkot no x jardu attāluma, jo nevaru tikt pie akreditācijas. Taču šeit ir Meksika - kādam žurnāla reportierim ir 3 akreditācijas, no kurām vienu Eva man sarunā. Nolemjam, ka Eva dodas iekšā, bet es ar pāris fotogrāfiem palieku ārpusē sagaidīt 8 miljonu vērto kuteri ar visiem lielajiem valsts vīriem. Tālākais ir pagrūti aprakstāms. Kad pietauvojas prezidenta kuteris esmu iekārtojies pašā priekšā ar pārējām preses haizivīm. Un tad viņi uzkāpj no piestātnes augšā, lai dotos uz speciāli uzslieto telti, bet te pēkšņi objektīvā redzu, ka prezidents Calderon pagriežas un nāk man tieši klāt. Neatceros, vai purināju galvu, vai teicu Ola, čav vai Hey. Katrā ziņā bildītes šādas tādas uzbildēju arī.
Dažas sekundes vēlāk jau joņojam pa Merinu, lai ātri tiktu cauri metālu detaktoram. Pīkst man un pīkst visās malās un iekrītu speciālajā pārbaudē. Stress aug augumā, jo manas somas saturs ir šāds - granātai līdzīgs termoss, acu tuša un acu ēnas, maza ķemmīte, cigaretes, ledenes, nazis, pase, visādi objektīvi un trīs peso. Atkal jau esmu pie prezidenta, kad mani satver miesnieks un nedaudz paceļ tālāk.
Pēc svinīgās uzrunas visi, visi, visi dzied, izskatās apgaroti, plaudē un uzsauc visādus patīkamus saukļus.
Calderon iekāpj džipā un pazūd aiz kokiem, lai jau pēc 5 minūtēm ar kādu no 4 helikopteriem dotos tālāk cīnīties pret ļaunajiem pulvera tirgoņiem. Vienīgi nevarēja saprast, kurā helikopterā viņš ir, jo virs līča katrs aizlidoja savā virzienā.
Dienu noslēdzam viesojoties kristību ballītē okeāna krastā, kur bija jāpabeidz no rīta iesākts bildēšanas darbiņš. UHHHH kas par dieniņu.
Video: http://www.youtube.com/watch?v=x9Qm6aRuEQg
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru