Sēžam mājās un liekam kopā manu grāmatu un te pēkšņi sāk līgoties mūsu plastmasas krēslu kājas. Pēc brītiņa atkal un atkal un tad vienā momentā attopos starp metāla durvju rāmja un blisinos uz Krišu, kurš iestājies starp terases metāla režģiem. Zemestrīce - tā ap 5 ballēm apmēram 80 km no Vallartas. Baiga sajūta - kā galerts visa māja saļodzījās. Tagad gan skaidrs, ka neesmu īsts fotogrāfs, jo kameru no galda skrienot nepaķēru un arī iepriekš pārrunātā stratēģija kā rīkoties zemestrīces laikā ( viens pie ledusskapja un viens pie plīts patveras, ja nu gadījumā nākas gatavot neparedzētos apstākļos) nestrādā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru