Teicami izgulējušies un paagru pamodušies, jau atkal sēžamies auto, kuru tā arī nespējam atdot nomā jau kuro dienu, traucamies uz blakus esošā štata Nayarit, Tepic. Pilsēta, kurā veselais saprāts nav bijis kopš betona izgudrošanas. Atkal pa kalniem un lejām, sasniedzam šo savādo vietu, lai gūtu jaunus iespaidus. Tiesa pēc maltītes ņemam kājas pār pleciem, jo saprotam, ka šeit redzēt nav ko. Tiek arī ignorēts Kriša ierosinājums aplūkot katedrāli. Nez kādā veidā atkal paveicas bez kartes atrast pareizo ceļu. Cik nu pareizo, ja Eva un Santa saka, ka dodamies uz Santa Cruz, bet Krišs apgalvo, ka sasniedzot San Blas, būsim teju 15 minūšu attālumā no Santa Cruz. Lai nu kā, bet pagūstam uz kalnu ceļu trīs reizes pārdomāt un griezt mūsu auto riņķī, tādējādi aplūkojot vairrākkārt Meksikas apsargājamo teritoriju, kurā tiek ievesti patruļas pavadībā (vismaz 6 duču automātu) iekritušie narko dīleri (skat. attēlu).
Turpat arī tiek nozagts kaktus ar visām saknēm un maiss ar smiltīm speciāli Kriša agavei, kura savukārt ir iegūta aplaupot māti dabu kalnos netālu no Navidad ciema 3 km augstumā.
Nonākuši līdz okeānam jau atkal jūtamies kā mājās. Mazliet nelāgi jūtos stūrējot pa pludmali, bet pāriet saprotot, ka tas ir vienkārši ceļš vietējiem.
Mums beidzas degviela. Benzīnu izdodas atrast pēc 4km. Tieši laikā, lai nebūtu jāiekļūst neērtā situācijā. Virzamies priecīgi gar okēnu, nopirkdami kaudzēm man vēl nezināmu augļu. Mūsu auto smaržo pēc botāniskā dārza. Nezinam arī vai izdosies pārvest visu šo pār štata robežu, jo fruktus konfiscē, lai neievazā kādu sērgu. Saprotam, ka auto atkal nepaspējam atdot. Tādēļ mierīgā garā noskatāmies labāko saulrietu pasaulē un notiesājam perfektos daktera tacos.
Nākamajā rītā mostoties, mājās uz grīdas guļ paprāvs kaktuss, lielākais kokā augošais auglis pasaulē jacka un pārītis maisu ar milzīgiem banāniem.
Dienas liksta: Brokastīs servēju pilnīgi nepareizi pagatavotu argentīniešu chorizo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru