Līst. Visu dienu līst, bez apstājas. Pakšķ visās malās. Maksis spicē ausis visu laiku un pārsvarā mēģina neizlīst no seg-apakšas, tik vien, lai man izlūgtos konzervu, kura dēļ esmu spiests doties lietū skriet.
Pēcpusdienā parādās Jānis ar savām pārdomām par nākotni. Piespiežu viņu skatīties savas Meksikas bildes.
Visādi citādi genocīda upuru piemiņas diena piet pie datora, retušējot bildes.
Dienas liksta: Ieraugu Koras bildes - velna milti, Grieķijā zilāka debess kā Meksikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru