Nedēļas nogales lielais nekas

Sestdiena un svētdiena paiet vieglā šoka stāvoklī. Esmu dzirdējis, ja organisms atdziest pārāk strauji, var rasties nepatīkama situācija. Sestdienas statistika: siltas segas (2gab.), karstas tējas (5gab.), ieslēgta cepeškrāsns siltuma uzturēšanai miteklī (6,4h - vienalga neizdodas uzdzīt līdz 30 grādiem). Un nav jau tā, ka neviens nebrīdināja!

Divējādas sajūtas rosoties pa B-ielu. Pirmkārt jau beidzot saprotu, ka šausmīgi liela platība šeit un tikpat lielas pūles ir jāpieliek, lai uzturētu visu daudz maz kārtībā. Un visā tajā lielajā platībā dikti liels tukšums. Un tajā lielajā tukšumā tomēr kāds ir - Maksis. Nebiju domājis, ka viņš varētu man pietrūkt kaut mazliet. 

Otrkārt, pēkšņi lietu kārtības uztvere pamainījusies - viss ar ko sastopos man rādās citādā gaismā kā pirms aizbraukšanas. Un to visu laikam sauc par galvas izvēdināšanu.

Galvas izvēdināšana beidzās ar mana čemodāna piegādi mājās. Kā var zināt, ka no Meksikas atceļojis - pilns čemodāns ar baltu pulveri (milti izbiruši).

Dienas liksta: Tik šusmīgi nebija gadījies vēl iepriekš - Odrija neatpazina mani un nobijās, ālējoties un spiedzot rādīja man jaunos zobus. Smuki četri zobiņi.