Diena griežas uz vakaru. Nolemju doties pie miera. Bet, kas tev dos!? Zvana, jābraucot bildēt jahta. Nu labi, domāju pastaigāšu pa kuģīti, kadrs te, kadrs tur un tad žigli pie miera. Bet, kas tev dos!? Tā vietā esmu gumijas motorlaivā un pa viļņu mugurām lēkājot, ar kāju turot foto somu, vienu roku pieķēries gumijas tureklim, otrā rokā fotoaparāts, dzenamies pēc jahtas. Secinājums viens - Daugavas ūdens nav lietojams iekšķīgi - nekam neder. Nu tagad gan uz māju un gultā iekšā. Bet, kas tev dos!? Naktī nolemjam nobildēt jahtas sajūtu bildes. Vienu arī no augšas. No kurienes? No masta loģiski. Tā nu es ar savu ideju par došanos pie miera un ārprātīgo miega badu karājos masta galā. Bet ir tik forši.
Dienas liksta: Šausmīgi sāp, ja noraujas pa muti ar Nikon D3.
Sweet photos! I am glad I bumped into you.
AtbildētDzēst