Daudz meiteņu

Bija runāts, ka uzbildēšu Lienes draudzenes kopbildē. Tad nu no rīta noliktajā laikā ieradās 5 meitenes katra ar 4 koferiem apģērbu un aksesuāru - ģērbu un bildēju visu dienu. Vēl šorīt nesaprotu, kā varēja sanākt tik lieliska diena un piedevām ar sauli. Visas klausīja un atzina, ka tik lielisks pasākums sen neesot bijis. Tagad ārstēju savu muguru un gripu.

Tā lieta ar skorpioniem

Nu nemaz jau tik bīstami nav tie skorpioni šeit, bet piesardzība nāk par labu. Šorīt atradu vēl vienu tieši manās rokās, kad mēģināju izmazgāt akmens grīdu. Tātad, pārītis ir nomušīti un tagad kādu laiku būs cerams miers. Lai izvairītos no šiem radījumiem, vajag pie logiem un durvīm nolikt striķi un tad nu šie nenāks, jo viņiem netīk, kad rāpjoties pāri striķim kut vēders. Sliktā ziņa, ka neatradu veikalā indi un striķi arī nē. Kaut gan varētu būt interesanti jautāt bodē pēc striķa tieši pirms ziemassvētkiem.
P.S. Katru gadu no skorpionu kodieniem Mexikā mirst 2000 cilvēku. Mexikāņi joko, ka tas tāds nieks vien esot uz visa pūļa fona.
Bilēs - mans jaunais ūdens apgāda aprīkojums un citas blēņas mājiniekiem.

Nāk svētki.

Kaut kā sajutos jocīgi ar visām lietām, kad atgriezos no Vallartas. Bet tad ieraudzīju ziņu lapā, ka LV sniegs līdz kaklam un uzreiz viss sliktais aizmirsās.
Gaisā virmo svētku sajūtas, palmas nokārtas ar lampiņām un ballītes te tagad vai katru dienu El Indio namā.
Šovakar Lienes māsa bija sarūpējusi lielisku dāvanu - pasaules labākā cirka apmeklējumu. Neko tik lielisku mūžā nebiju redzējis. 26. decembrī sēdīsimies mašīnās un trauksimies uz Akapulko un Oaxacu, lai pavadītu veco gadu un sagaidītu jauno zem klajas debess, ķerot zivis un darot visas tās blēņas ko nu dara meksikāņi atvaļinājumā.
Nekad mūžā vēl tā nav sanācis, ka Decembri būšu pavadījis pa pludmalēm vien. Un tad būs klāt arī Janvāris ar visu no tā izrietošā - kaut kādi darbi parādīsies.

Zinu, zinu, ka LV salst, bet...

Ierodos atpakaļ D.F. ar lielisku sajūtu, ka beidzot esmu mājās. Un mājās atrodu skorpionu. Tad man tiek izskaidrots, ka, ja atrodi vienu skorpionu, tad netālu ir visa ģimene. Izsaku līdzjūtību skorpionu ģimenei. Par visu pārējo, kas piedzīvots varat lasīt Evas blogā, tiesa gan visai maigā un inteliģentā aprakstā.
P.S. Klau Eva, ja atrodat manu "siev-sitamo", tad varat novalkāt.

Sadzīvots

...un šodien uzbildējām skaistas bildes, ļoti skaistā un leģendārā vietā. Diena solījās būt izdevusies labāka kā jebkad agrāk. Bet kā jau dažkārt gadās, vējš saulei priekšā aizdzen pamatīgus un tumīgus gubu mākoņus - bildējot tiek pārdzīvota viena no nekaitīgajām zemestrīcēm, atpakaļceļā mūsu sagrabējušo mini wan aptur ceļu policija un izspiež kukuli - es esmu, redz pārsniedzis ātrumu un ar 60km/h lecis pāri guļošajiem policistiem un vispār arī dokumenti neesot kārtībā, vakariņu laikā Krišam mēlē iedzeļ lapsene un pāri visam naktī risinās apšaude par godu dienai, kad kāds esot redzējis Mariju - to no Gvadalupes.

Lietus Vallartā

Divpadsmit stundas ceļā uz Puerto Vallarta aizskrien nemanot. Plānos tur ietilpst šo to uzknipsēt un mazliet iesauļot seju, citādi D.F. vēljoprojām izskatos bālgani sārts. Pirmās dienas aizrit vazājoties pa jaunākajiem Vallartas atpūtas kompleksiem - viens šeit uzrauts nu gluži kā Maiami, bet skaistākā vietā. Mūs pavada aģentūras šaika, jo nolūko vietu kurpju sesijai, šim klientam bildēsim vienu katalogu arī mēs. Bijām aizbraukuši paskatīties kā strādā viņu fotogrāfs no Guadalajaras. Tagad varu teikt, ka viņa darba stils man paliks atmiņā ilgi jo ilgi - 8 kadri uz vienu bildi un bildējam nākamo utt. Klients zvanījis šodien un teicis, ka nepatīk nekas no izdarītā. Tālāk zvanu saņem Mārcis no aģentūras, kuri paziņo, ka viss tikai tāpēc, ka viņš slikti strādā. Nu moins, vecīt!
Bet tā pa dienām sitamies ar mūsu fotosesijas gatavošanu un brīžos, kad nelīst mēģinām aizvilkties līdz okeānam. Es vēl neesmu tur bijis. Līst un līst.

Godīgi sakot

Tā modele neieradās - kastingi, visādas citas ziepes utt. Bet neskatoties uz visu pavadu lielisku dienu pļāpājot ar fraņču fotogrāfi, kura mitinās šeit El Indio namā un pabijusi Amozonē, Vjetnamā un visā Latīņamerikā. Skatoties uz viņu nāk prātā ilustrācijas par zaļo gurķi (respektīvi par mani), taču piebilstu, ka dodos bildēt uz Puerto Vallarta - un paši saprotiet, tas nozīmē daudz. Tik pat naski sāku bērt "gaileņu bedres" par to, cik ļoti labs skolotājs esmu un vispār... visas tās lietas, ko var viens svešinieks darīt valstī, kurā sevi jāsāk pierādīt no jauna. Liene saka, pa ceļam uz autostaciju, ka es jūkot prātā, jo neticami ātri esmu iejuties šejienes atmosfērā. Bet es tiešām jūtu, ka te kūka ir liela un pietiks visiem un galu galā var taču sajukt prātā no aukstuma un vientulības. Bet jukt prātā no mīlestības un spēka, ko tā dod ir tik velnišķīgi forši.