Nokritizēt ne nošaut

Beidzot tas brīdis ir klāt, lai Tev dārgo lasītāj, atrādītu pirmo mājaslapu, kas ir tapusi Meksikā, lai iepatiktos arī amerikāņiem un pašiem nebūtu tik ļoti kauns no atturīgās skandināvu publikas.
Nu tad raujam vaļā:  www.tande.mx
P.S. Nosaukums ir saīsinājums no Toms un Eva kā arī mazliet vedina uz domu par tandēmu. Un, jā ... atļāvos arī pievienot kādu skaņdarbu, citādi tas būtu kā auto riepu reklāma bez pieticīgi tērpta zaķa.

Nofilmēts

Filmēšanās diena noritēja visai laiski dakteru uzmanības lokā un, paldies Dievam, nevienam no mums tā nebija nepieciešama, pat ne pēc kolēģes pārdrošā lēciena baseinā uz vēdera, sistiem stikliem, manis izpīpētajām 7 sarkanās Malboro markas cigaretēm 30 minūšu laikā un svelmainā karstuma ap 36 grādiem.
Režisors mani jau dienas sākumā pamana un nekavējoties norīko 10 sekundžu solo ainai pie savrupnama smēķējot starp visādām smukām mašīnā - līdzīgām kā kādreiz pie Ģertrūdes ielas baznīcas. Arī pēdējā ainā "eļļas pieliešana ugunij" tiek uzticēta man.
 Nevaru padalīties ar foto, jo fotografēt bija noliegts uz stingrāko. Par aktieri Cooper jāsaka - laipns, mierīgs, saprotošs, pat tad, kad pārfilmējām 3 reizes ainu, jo kolēģis bija sanervozējies un visu laiku glāzes meta pie zemes. Tā kā parakstīto līgumu bija slinkums lasīt, tad nezinu vai drīkstu ko stāstīt vispār. Gaidām The Dark Fields uz ekrāniem un tad jau izsmiesimies.
Pāris dienas vēlāk sērfojot pa netu, pamanu savas popularitātes slogu kādā bilžu tirgošanas vietnē atveidotu sēpijā zem nosaukuma Wild Tom un ar cenu birku 25 Euro. Pērciet čakli! Varu arī parakstīt, tikai samaksājiet par marku atpakaļsūtīšanai.

Nesvinu, nav laika!

Kamēr, Jūs dārgie draugi, tur dzimtenē pagāniski lēkājat ap degošu riepu un sienat slapjus sierus viens otram, man nav vaļas ņemties ar tādām blēņām. Bobs (Robert De Niro) šovakar piezvanīja un rīt jau 06:00 jābūt uzņemšanas laukumā glābt viņa filmu "The Dark Fields".

Muzīka

-Hei, Daniel, vai šī grupa, kurai jāfilmē klips, ir jauna?

-Nē, bet ļoti, ļoti populāra savā žanrā Meksikā, albumi nopērkami vai ikkatrā specializētā mūzikas bodē.

-Āāā. Un kāds sižets plānots klipam? 

-Nu viņi būs uz jumta un tad vienā citā vietā. 

-Āāā.

Tā nu nonācām uz IKON jumta, kur "desu-metālisti" izbaudīja sava klipa uzņemšanas pirmās ainas. Tehnika vienkārša- ņemam celtnieka lampu un spīdinām tieši frontāli visiem acīs, vienalga kā vai kas, bet vismaz redzēt un saprast visu var. Ik pa brīdim iemācu Danielam jaunus trikus ar gaismošanu, piemēram, ka lampai nav obligāti jābūt tieši aiz kameras. hihihi

Tauta saulrietā uz Vallartas augstākā nama savākusies visai dīvaina - gotu mūzikas piekritēji, viesnīcas darbinieks - digitālas mākslas un tīrās rases piekritējs, apsargs, kurš nepārtraukti kaut kur aizmieg, īpaši jauks frizieris-grimmētājs, Daniels un latvietis. 

Nomocījuši zāģa dziesmu kādas 2h no vietas, mainam lokāciju uz kādu zaņķi vecpilsētā, kurā nu galīgi sanāca smiekli. Jāfilmē ballītes skats. A kā šiem pasaka ballīte visi sāk bučoties un spaidīties pa zemi un uz galda. Kosmoss kaut kāds. 

Tomēr piedzīvoto pagājušajā naktī ir diezgan pagrūti aprakstīt.
Bildes skatīt:  http://foto.lamatas.lv/music-video/

Sūri strādājam

Vakar atkal smagi strādājām pludmalē. Nopeldējāmies, garšīgi paēdām, iesauļojāmies vairāk.
Attēlos: Rīts pie restorāna okeāna krastā, Eva un Krišs airē kamēr mēs ar Danielu mēģinām saprast, kas īsti jādara un pārtraukumā degustējam fotografējamos materiālus.

Bradley Cooper un viņa draugs Robert De Niro

Slīdu gar jahtu piestātni un restorānu rindām, parastiem cilvēkiem un viņu mazajām ikdienas problēmām un likstām. Uz mirkli iedomājos sevi viņu vietā - tā vienkārši neatpazīti un nepopulāri  ļautiņi, nekāda zvaigžņu mirdzumu un sarkano paklāju. Cerēju cilvēku neatpazīts un neuzrunāts tikt līdz savam galamērķim. Bet te pēkšņi mani uzrunā kāds tumsnējs cilvēks (pēc visa spriežot kāds iezemietis - runā spāniski un uz pleca iguana), vai nepagodinātu viņu izbraucienā ar jahtu, uz ko strupi atcērtu, ka dodos pie Boba (Robert de Niro) uz video provēm. Šķiet viņš bija mazliet sakaunējies, ka atļāvās mani aizkavēt un nezināja norādīt Boba kantora adresi.
Ierodos kantorī un esmu pārsteigts - Bob un Bradley noīrējuši pavisam vienkāršu vienstāvīgu kantori - ir tomēr lietas, kas nemainās. Tālāk viss kā parasti. Pāris iznācieni kameras priekšā, joki, jauno censoņu acīs skaudība un dziļa apbrīna. Vēl nākas uzklausīt dažu kritiku, ka esmu līdzīgs Bradley Cooper vai Bob, kad viņš bija jaunāks (kuram - nesapratu tajā visā kņadā), bet tas manī arī nosita vēlmi pakafijot ar kastinga menedžeri.
Un jau atkal esmu uz piestātnes bruģa starp parastiem ļaudīm bez sarkanā paklāja un visas tās amzierēšanās ar smalku šampanieti un aktrišu skūspstīšanos.
P.S. Parīt filmēšana, bet Bob un Bradley kaut kur iekrituši un mans telefons klusē. Vai tik viņi atkal nemaina plānus pēdējā brīdi.

Skābi jaunumi+latvieša seja

Meksikā, kā jau esmu rakstījis, viss ko pasaki skaļi piepildās. Nu ne gluži piepildās viss, bet vismaz  iegrozās lietas tā, ka teju zīle rokā būs. Bet tad nāk un savu darbiņu padara meksikāņu pamatīgās  tradīcijās balstītais... jā, jā būs, bet bišķi tur vajag kaut ko vēl ...bla bla bla... 
Vakar skaļi spriedelēju par skautiem meksikā - vai viņi ir un ko tie dara. Tad nu šodien redzēju trīs pamatīgus skautus dodamies takērijas virzienā.
Šodien lūkojos saprast, kāds auto būtu lietojams šeit Vallartā - atdūros pie Ford Mustang un nevarēju iedomāties īsto krāsu dzīvē. Tad nu šodien redzēju krustojumā divus dažādās krāsās. Galīgi garām. Aicināja mani arī uz Denveru doties uzbildēt jautrās 15gadnieces ballīti. Protams, jau iedomājos, kā es sevi fotografēšu, ASV simbolus fonā ieķerot. Atnāca meils, ka izskatās, ka viņi dabūjuši kādu vietējo no Kolorado.
Jau ilgāku laiku runāju par to, ka gribu uzbildēt vienu sēriju un man būtu nepieciešama BANDA (mūziķi). Tad nu pirmdien dodos viņus nevis bildēt, bet mācīties filmēt.
Pāris mēnešus kurnu apkārt un mēģinu atrast kādu, kurš varētu spāņu valodā man mācīt filmēt, bet es savukārt fotografēt. Tad nu arī tas ir tagad nokārtots.
Vakar vakarā noteicu, ka vajag kaimiņam zālienu nopļaut - no rīta ieradās dārznieki, nopļāva zālienu, iestādīja puķes.
Bet nevajag vēlēties aplamības un pārmērības. Tādos brīžos vajag izēst divas buņdžiņas kondensēto pienu (lechera) un doties pie miera, domājot par to skaisto baseinu kalnā pie mājas, kuru bildēju un to, vai skats uz okeānu mani apmerinātu, ja tur dzīvotu.

Kapitāli - kapitālisms

Trīs rītus nācās celties nepieklājīgi agri, lai konstatētu saules stāvokli pie debesīm un tikai šorīt tas bija tik labvēlīgs, lai dotos nobildēt nenormāli foršu hoteli un klints sienas. Braucot ar īpašnieci gar okeāna līkumotajiem kalnu ceļiem, izrunājām visdažādākās lietas, bet visjautrākā no tām bija: Vallartā dzīvo kāds pasaules čempions kādā nu tur vingrošanā (krievu izcelsmes) un strādā par treneri, kurš piestaigā uz māju un pamācā kā pareizāk kustēties. Un kā izrādās pēc hoteļa saimnieces domām, viņš neesot iemācījies dzīvot kapitālismā. Dikti jau interesēja sarunu turpināt, bet bijām jau ieradušies. Kad izrausos no auto, aizsvīda brilles, jo mašīnā kādi 13C, bet ārā kādi 33C.

Laužam šķēpus

Šodien satikāmies beidzot ar Māru un atceros kā pirms daudziem gadiem Pāvilostā sēdējām un runājām par Meksiku. Tagad esam zabuntojušies un mēģinam vilkt plusus Intam un Agnesei. Šeit dažas bildes no  šīs spraigās diskusijas.

Izskaidrojums

Silvas blogā atradu linku uz blogu Ziemeļu puse, ņēmu un noskatījos visus raidījumus un pēc vairāk kā pusgada dzīves Meksikā, pirmo reizi uznāca vēlēšanās pabūt tur, kur debess nomākusies, mazliet snieg un līst, cilvēki staigā apkārt nopietni un jūtama tāda kā tālredzīga domāšana. Un vienīgais izskaidrojums tam visam man ir tas, ka sēžu visu laiku mazliet iesvīdis, cilvēki vienkārši ņem un dzīvo nost - nesatraucas, visu laiku ēd un mēģina pēc iespējas vairāk izklaidēties.
Bet varētu darīt tā - aizbraukt, nedēļu Fēru salās padzīvoties un tad atpakaļ.

Morālās paģiras

Saproties, vakarā jāstrādā uz kutera un restorānā okeāna krastā, paēdina ar izciliem 4 ēdieniem un samaksā vēl un pat neviens neko sliktu nepateica. Līdz ar to šorīt mazas morālās paģiras - kaut kā jau neērti paliek, ka viss tik labi. 

Nevaru vien sagaidīt nākamo nedēļu, kad šim pašam lustūzim jābildē ēdiens - tiešām neticami garšīgi.