Lielo valstu dīvainibas

Šovakar pavadīju brīnišķīgu vakaru hotel Sheraton restorānā - filmēšana. Nu jau Daniels ir iepraktizējies vaicāt pēc dažādiem ēdieniem filmēšanas nolūkos un līdz ar to visi paliek ļoti apmierināti. Parasti ar mums grozās apkārt viens amerikāņu keks no Kalifornijas, bet nu nesanāk pēc 3 pavadītiem gadiem šeit Meksikā viņam saprast, ka ASV nav visa pasaule. Par piemēru: "Es neesmu tas, kurš nekomunicē. Tie pārējie nemāk komunicēt, visi meksikāņi, Toms no "Krievijas", neviens neko nesaprot, nodedzināt visus tiltus uzreiz vajag". Tad nu mēģinājām ar Danielu apskaidrot, ka lielās valsts sindoms ir jāatstāj un jāiemācās jauns veids kā komunicēt ar cilvēkiem. Un tiešām jāatdzīst, ka liela amerikāņu daļa domā pēc iestādītās programmas - aiziešu, paņemšu, es - karalis. Nabaga tauta, ko viņi darīs tiklīdz tiešām pieņemsies spēkā citu lielvalstu ekanomikas - sadosies rokās un izlēks pa logu? Kā viņiem ir izdevies uzveidot to domāšanas un rīcības modeli!? Taču nevienā punktā neattaisnoju meksikāņus, krievus, vāciešus, latviešus.  Atbilde pavisam vienkārša - tā tas ir un viss. Bet mēģināt saprast jau var. Un patiešām ceru, ka arī manas dusmas un nesaprašanas par Meksiku (gada kopsavilkumā aplūkošu sīkāk šo tēmu) izzudīs tieši uzreizi pēc pirmā pavadītā gada šeit, kas starpcitu apritēs pēc divām nedēļām.

Tur augšā

Vakardienas strādāt-baudīšana priekš jogas viesnīcas Xinalani, Puerto Vallarta. Tas pats hotelis, kurš nopublicējis mūsu veikumu kādā New York jogas žurnālā. Ir arī video materiāls, bet tas vēl gaida savu kārtu.

Kas pazudina fiksi fiksi

...nu tad viņš plāta ar rokām un min pazīstamu amerikāņu blūzmeistaru vārdus, ostā atrāda dārgākās jahtas un kuterus, un īpašumus, kurus tirgo, prasa skaistākās meitenes, miljoni jau teju rokās... un mēs būsim tie, kuri palīdzēs un smels procentus - izpaužās viens no lielākajiem nekustamo īpašumu tirgoņiem Vallarta. Bet mēs ar latviešu sejām sēžam un kritizējam, iesakām, jokojam, prātojam, sevī mēģinām apdzēst mantkārības liesmu un ticību šim visam. Cilvēks, kuram galvenais dzīvē nopelnīt miljonu, iepinot tajā visus tīņa gados izsapņotos sapņus - liels auto, meitenes un citas "lietas", par kurām viņam ir tik pat maz sajēgas. Bet nu nezina jau viņš, ka esam no LV un šito visu redzējuši esam - tos auto ap Ģertrūdes baznīcas, bankrotējušus 30 gadniekus. Pazudina fiksi jo fiksi naudas kāre.

Pa kazām

Līgavainis izslēdzās vēl ballītei nebeidzoties, no kubiešu līgavas mammas dabūju pa galvu, ka neuzbildēju, kā viņa dejo un, ka nebildēju viņas divus dēlus kopā, kāzu organzatore nozaga cigārus, Krišam pēc tenisa no rīta jau vakarā nācās zvilnēt pie okeāna naktī, kamēr beidzam strādāt ... un malkot šampanieti. Eva aiztraucās pludmales lakatā uz vēso Mehiko pilsētu, no rīta dodos izņemt caurlaidi pludmales bumbas turnīram, kurā rīt jāfilmē. Bet tāpat skaidrs, ka nākamās trīs dienas sāks jukt viena ar otru līdz nebūs pabeigta 3000 bilžu apstrāde.

Āboļainums

Vakar viesojos hotelī, kurā apmetusies komanda, kas filmē dokumentālu filmiņu par kaut kādām eko lietām . Paši ābolīši filmē dizgan labi, jo tomēr Mehiko līmenis ir salīdzinoši augstāks kā citur Meksikā. Bet, vienalga laiž muļķi - ja padomājuši par montāžu, stāstu, tad aizmirsuši par gaismām. Uzzinājuši, ka bildēju, saka, rādi redzēt darbiņus. Rādu ar - visi saskrien ap datoru un nebeidz slavēt, mudināt strādāt Mehiko un vispār parunāšot ar cilvēkiem tur, lai tak dod man ko darīt, jo šis nu saprotot, ko dara. Kad šie pajautā, ko domāju par viņu komerc veikumu - sāku kritizēt, ka krāsu korekcija nav īsti laba, gaismas utt. Līdz atopos, ka esmu taču Meksikā un izmetu - cik skaisti paveikts darbs. Tā vakars pārvērtās vēlā naktī. Īsais rezumē tāds - dabuju uzslavas no ābolīšiem. Ābolīšiem, kuri nespēj saņemties un novest kādu darbu līdz brīnišķīgam gala rezultātam. To, laikam, spēj šeit tikai Televisa.
Šodienai pusdienās bija apartamenta meklējumi ar skatu uz okeānu un vēlams no kalna. Ņemot vērā, ka ābolīši nespēja ierasties laikā un nevarēju nevienam piezvanīt, skraidīju kalnā augšā lejā trīs reizes. Vairums no redzētajiem apartamentiem likās nepieņemami - kaut kādi dīvaini veidojumi no cementa, bet kādi skati. No viena mitekļa skats uz visu Banderas līci plus pašam sava terase. Taču mani nespēj ieinteresēt miteklis, ja tajā atrādīšanas reizē veci gurķi mētājās pa galdu. Neticu, ka gleznošanai viņi tur.

Lenon nokrita pa kāpnēm šovakar Mexikā

Brīdī, kad devāmies intervēt The Beatles Get Back, John Lenon devās uz slimnīcu, lai sašūtu vaigu - traumu, kuru ieguva nogāžoties pa trepēm Vallartas teātrī. Iespējams kārtējā nelaime ar Lenon bija vainojama pie nespējas turēt ritmu. Tā nu nācās iztikt tikai ar Sir James Paul McCartney interviju. 

Jokainība

Kad mani sauc par komunistu, jo daži domā, ka Latvija ir tas pats, kas Krievija, nekad neapvainojos. Bet, cik brīnišķa sajūta, ka cilvēki uzzinājuši, ka esi no Latvijas, spēj precīzi pateikt, kur tieši tas ir un zina arī Lietuvu un Igauniju. Tiesa uz ļoti īsu mirkli, jo izdzirdot jautājumu, kā tad mēs sadzīvojam ar Mongoliju kaimiņos, pāriet viss prieks.