Amecas upei pāri peldus tagad

Vienīgais nesabrukušais tilta posms, kurš tiek slēgts līdz 16. septembrim

Vakar, kad atgriezāmies no Nayaritas, paguvām vēl šķērsot tiltu pār upi, kurš šorīt jau vairs nav. Aiznesti vēl divi tilti, vienīgā pāreja, kas palikusi, ir divas joslas, kuras arī tika slēgtas vismaz līdz 16. septembrim. Tas nozīmē, ka no Nayarit puses nav iespējams piegādāt pārtiku pa zemes ceļu no Guadalajara. Otrs, kalnu ceļš, arī slēgts, jo kalns nobrucis, kas nozīmē, ka arī šī iespēja vairs nav īsti iespēja. Vienīgas ceļš ārā no Puerto Vallarta ir virzienā uz Colima, bet tas lietavu rezultātā ir ļoti bojāts un kļuvis grūti izbraucams.
Vakar naktī Vallarta nolija mēneša norma - apmēram 2 m ūdens. Laikam, jābrauc kādi konservi iepirkt.

Krēsla pirkšanas prieks un laba servisa ābece

Dienā, kad braucām filmēt raidījumu uz Sayulita, pamanīju krēslu - sapņu krēslu. Metu ripā uz līkumotā kalna ceļa un devos nopirkt pirmo mēbeli Mexikā. Šie vīri ir atceļojuši no blakus štata un kamēr andelējas ceļa malā ar krēsliem, tikmēr rada jaunus.

Gadījuma mērkaķis ar granātu

Rīta pirmā ziņa, ko saņemu ir: "Hej, Tom. Atceries to vietu, kur bijām iebraukuši pēc filmēšanas limpeni izdzert? Pagājušajā naktī tur granāta eksplodējusi."
Situācija gaužām vienkārša - kādam čalim, kurš izplata aizliegtas lietas, šnaucot pulveri, nejauši granāta paripojusi zem galda un uzgājusi gaisā. Palicis pats bez kājām, savainoti vēl 16 cilvēki.
 Nu bet ir taču mērkaķis ar granātu.

Tāpēc, ka nebija nekādu ziņu tik sen

Pilnīgi savādāk kā ierasts iznācis - pēdējā laikā strādāju tikai ar tumšādainiem cilvēkiem - te no Jamaikas, te no USA. Bija viens ieraksts tapis par šo tēmu pamatīga aizvainojuma uzplūdos, tāpēc izņēmu to pēc pāris cigarešu izsmēķēšanas. Tad nu lūk. Puerto Vallarta ir viena no populārākajām un dārgākajām vietām, kur doties precēties, bet nez kādēļ daži grib to izdarīt pa visām varītēm šeit kaut arī, ja īsti nevar atļauties. Bet šeit es pamatīgi kļūdos - viņiem jau sanāk, tikai veids kādā viņi to panāk ir visai neglīts un pēc sarunas ar šādiem cilvēkiem ir sajūta, ka esi dabūjis ar cukini pa galvu, bet laimīgs, ka tas nebija baklažāns. Ja tiem no USA tas ir asinīs, tad šejieniešiem tas vienkārši ir sports. Un tā sajūta jau vienalga paliek.
Kamēr Eva ir tālu prom un nezinam, kad būs atpakaļ, dzīvojam ar Krišu kā uzskatām par loģisku. Ir jau dīvaini, ka, izejot ar Krišu līdz veikalam, visi ūsainie veči nopēta viņa plaukstošās ūsas un iesmaida bārdā. Drēbes nevaram saņemties aiznest uz māzgātuvi, jo tagad tā atrodas kādā lielveikalā, bet nu ko mēs veči pa lielveikaliem vazāsimie vai??? Novalkās kas nu palicis un tad skatīsies tālāk. Atcerējos, ka man ir ļoti daudz džinsu bikšu atvests no LV - rītdienas sesijai taps džinsi saplēstie, jo tāpat nāksies pa zemi vārtīties.
Attels: Kas man brīnišķīgi patīk šajā reklāmā ir cena - lēta, kā tam arī jābūt, sauklis (Nepīsies pa kājām) un skaidri saprotams, ka varēs tā un šitā darīt. Liekas esmu atradis perfektākās bikses fotosesijām. Nekas nekaitina.
Jautājums retorisks: Vai iespējamība, ka man iesper Čaks Noriss ir tikpat liela kā iespēja, ka Latvijā zibens nosper kamieli?!!

Prīmā sanāca

Vakardienas notikumi pie Poļinas studijā man tiešām norāva jumtu. Sanāca, ka uzzināju no cienīta mākslinieka, kuram šodien bildēju CD vāka materiālu, kā saglabāt jaunību, nedaudz paspēlējāmies ar enerģiju un vibrācijām, atbrīvojām Poļinu no sliktās, melnās bumbas mugurā, kas viņai neļāva koncentrēties galvenajam. Bet pirms tam uzzināju, ka Poļina nezina, kur nolikts sainis ar viņas radītajiem džinsiem. Atnāca Daniels ar savu māti, jo šī mākot hiptnotizēt tā, ka atcerēsies šitādu lietu. Kad seanss bija cietis sakāvi, ieradās Kassiano un pavēstīja, ka esot redzējis citā dimensijā, ka sainis ir nozagts utt. Trakums - tas viss 2 stundu laikā.
Šodien pavadījām dienu strādājot pie Kassiano CD vāka, lai atgrieztu viņu vēl nebijušos popularitātes augstumos. Gadus atpakaļ visa Mexika klausījās viņa ierakstus un zināja svilpot līdzi. Domāju, ka viņam izdosies atgriezties. Šodien tapušais materiāls ir pietiekams kaut 6 albumiem. Un nenormāls lepnums ar  paveikto.
Klients tik apmierināts, ka jautāja vai es nebūtu ar mieru strādāt pie viņa videoklipa tapšanas. Nu, a ko ne?

Meksikas regejs ...

...tiešām eksistē. Kā tas izklausās? Kā tiko pļauts marihuānas lauks pašā rīta agrumā, pa kuru satrakojies zilonis uz pirkstgaliem mēģina apdejot, līganām kustībām mīņājošos "zaķi" no 50tiem gadiem.
Viņa vārds ir Kassiano, kurš sajaucis regeju un meksikāņu banda stilus vienā.
Šonedēļ mēģināšu radīt viņa CD vāka bildi tepat Puerto Vallarta.
Uzminiet, kurš kapā apgriezīsies uz otriem sāniem?

                                                           Kassiano studijā.
                                                                               Foto: www.http://www.kassiano.com