Laimigu 2012

Visiem, visiem laimigu 2012  gadu.

Likstu liksta ap Ziemassvētkiem

Neesmu bijis gana paklausīgs pagājušo gadu, jo gada nogale man atnesa nepatīkamu pārsteigumu. Final Cut atteicās atvērt projektus, ar kuriem strādāju - pāris kāzas un video priekš hoteļa. Vakardienas stresā vēl paguvu visu pārinstalēt un uzlikt jauno Final Cut X versiju, bet ak vai ...

Neesmu vienīgais!!!

This is INCREDIBLY shortsighted of Apple! The fact that you can't open previous projects essentially negates my last 7 years of work & support of their software. I do 100's of tv commercials a year along with numerous industrial/educational videos & now they won't even let me open it in the new version or app or whatever they want to call it?! WOW,  just wow. Every style I've worked hard to develop is gone. Every project that clients want me to modify because of a change in their project is gone. What would take 2-3 hours to modify will now take days to re-create just because management & software engineers want to make a "bold" statement about FCP being something totally new & re-designed.

FCP X will never be installed on one of my machines until a way is developed to pen existing projects.

Tagad tādi man tie rīti

Esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā 2

Tā nu jokojot un grozoties pa ostu, esmu pats pārvācies dzīvot uz laivas. Nogurums ņem virsroku un tāpēc bildes:

20 min. darbs

The earth-scraper

Šāds lūk izskatās uzsapņotais zemesskrāpis Mehiko galvenajā laukumā - 300m augsts/zems 65 stāvu biroju, veikalu, parku un muzeju kompleks. Muzejam vien atvēlēti ir 10 stāvi, jo zem galvenā laukuma atrodas vēsturiski piramīdu izrakumi.

JOVA

Pa ostu

Šī vīra vārds ir Donald Burn. Un tas verķis, ko viņš rāda saucas R2D2 (artūdītū) no "Zvaigžņu kari", ko Don pašrocīgi sabūvēja nu jau kādu laiciņu atpakaļ tieši šīs filmas vajadzībām.
Don dzīve ir raibu raibā, neticamiem piedzīvojumiem bagāta - ceļojis ar motociklu pa Dienvidameriku, ar jahtām apkārt pasaulei, pazīstams ar Kubas bijušo diktatoru Kastro. Uz jautājumu, cik tad viņam gadu, atbild, ka viņš ir divdesmit gadus vecāks par ... par sievas māti. Nu tad rēķiniet. Vēl paspējis pabūt klīniskā nāvē, bet tagad plāno vēl pāris izbraucienu, kamēr strādā pie laivas.
Tāda veiksme man šodien uzsmaidīja vazājoties pa ostu.

Treileris

Drošas iguanas

Šķiet, šodien bija pirmā diena, kad šīs iguanas nogaršoja tradicionālus latviešu pirkstus.

Pie ūdeņiem

 Dzīvojot pie ūdeņiem ir jāmāk ķert zivis. Klausīt šos pieredzējušos zvejniekus ne vienmēr ir pareizi. Vakar noķērām tikai vienu zivi, ko arī ap vieniem naktī uzcepām un apēdām uz laivas/jahtas.

 Izsalkuma mākti, aizņēmāmies no kāda zvejnieka ostā tīklu, kuru ielikām turpat pie jahtas. Tur arī tā vienīgā zivs tika noķerta. Zaudējumi - divi pazaudēti āķi, aizlienēta coca colas pudele ar žilku un āķi (aptin ap pudeli žilku un izmanto, kā makšķeri - tā ir vienkāršāk), otrs tīkls, kuru Lalo veiksmīgi iemeta ūdenī, nepiesienot otru galu.

Veikalā ir nopērkami dažāda veida tīkli.  Šis ir piemērotākais, taču pārāk mazs. Zivis redz, kad tas tīkliņš krīt ūdeni un aši peld prom.

Katru rītu iguanas parādās zālienā un gaida, kad pabaros ar kādu augli. Tā nu arī katru rītu darām.

Ar kajaku var visai ātri pārvietoties pa manglāru (kanāls pa vidu un džunglis apkārt). Ostā gan sabiedēja, ka esot manīti 4m gari krokodili. Redzēju tikai pāris un ne pārāk lielus pirms divām dienām. 

Dzīvošana uz jahtas

Pastāv lieliska alternatīva dzīvošanai šeit Vallartā. Viegli ir atrodamas $2,000 lētas jahtas, kas pārzdīvojušas orkānu. Piemēram, attēlā redzamā (tā ar cilvēkiem uz borta) maksā $3,000  - divas istabas, virtuve, WC, piepūšamā laiva ar motoru. Noparkošana mēnesī izmaksā no $50-150 (eletrību ņem, cik tik vajag). Brokastis turpat aiz borta noķeramas.

Gandrīz Latvijā

Biļetes kabatā/folderī

Vakar tika iegādātas biļetes. 10. jūlija rītā izlidoju: Puerto Vallarta - Mexico D.F. - Atlanta - Amsterdama. Paredzamais ierašanās laiks Roterdamā 11.jūlija vēla pēcpusdiena. Ierašanās Latvijā 15. vai 16. jūlijs.
Laba sajūta.

Sezonas beigas

Ir palikušas vēl divas sesijas un dodos uz veco pasauli. Pie visām pārdomām šodien par kāzām, fotogrāfiju utt, fonā muzicēja mariači orķestris ar somu dūkām. Šķiet, atbilstošāku mūziku nevarēju iedomāties.

Beatrise nāk

Uz rīta pusi orkāns Beatrise būšot klāt. Pēdējās dienas liekas, ka negaisa mākoņi aizķers manu terasi. Bet kā nelīst, tā nelīst. Šorīt pirms tenisa mazliet nopižināja, bet tas tad nu arī viss. Tagad tāds milzīgs klusums, spiedīgums. Nu gluži kā pirms vētras.

Uz mājām

Ļoti ceru, ka jūlija vidus Nīderlandē un Stoklholmā ir gana saulains. Un, protams jūlija beigas un augusta sākums Latvijā būs kā vienmēr labākais vasaras laiks. Nekādi lieti, ja! Būšu.

Labākais ballīšu lecam gabals.

Dažās kāzās var uziet neticamu mūziku.

Sabūvēju

Bija brīvs brīdis - izdomāju uzbūvēt studijas nepieciešamāko ekipējumu ērtam un ātram darbam.

"Šitas" saucas - dienas paiet šādi.

Ekrāna šāviņš, kurš, manuprāt, vislabāk raksturo dienas gaitu manā datorā. Nav iekļauti FinalCut džūksnāji un citas līdzīgas lietas.

Pēdējā laika kopsavilkums

...joprojām krāmējos ar video.

Decembrī, kad sākām strādāt ar Planet X un viss likās kā sapnī (nauda, nauda, nauda) notika paredzamais - pie pirmām grūtībām un neveiksmēm mūsu četrotne pajuka (paldies visuvarenajiem). Lai būtu vēl jaukāk, Deivids mūs apzaga - ekipējums, budžets reklāmas filmēšanai utt. Viss pajuka - pilnīgi pajuka. Bija sajūta, ka jāmet miers. Tad pēkšņi pirms diviem mēnešiem, ar ģimenes ceļošanas priekiem, tiku pie jaunā Nikon D7000. Šo divu mēnešu laikā esmu mācījies, "aplauzies" un galu beigās ticis pie pirmajiem projektiem. Tagad tiek montēti 14 tūres video, viens video priekš Corona un saceru scenāriju 40 min. garam skaistumkopšanas salonam un vēl viens korporatīvais video filmējams nākamnedēļ. Rindā gaida vēl viens klients, kurš nevar iztaisīties uz filmēšanos - video folk mūzikas klipam.

Danielam esmu aizliedzis sūtīt viņa veikumu līdz šim atradīšanai klientiem. Tas palīdz - topošie video izskatās jaunā kvalitātē, kuras Vallartā nava vispār. Un tas ir mans lielākais mērķis - veidot kvalitatīvus video (par kvalitāti ir divas lietas - mazs budžets un klupšana uz nezināšanu) un ateikties no darbiem, kuri mani neinteresē. Pagaidām izdodas. 

Šodien kalnos

Puerto Vallarta ir ļoti daudz tās saucamās "tūres". Tajās ved tūristus kalnos, nirt okeānā, vai skatīties vaļus, vai delfīnus, uz Tekilas pilsētu tekilu dzert, skatīties huicholes (indiāņi rokdarbnieki) utt. Tā kā mums pasūtītas uzfilmēt 14 tādas, tad izmantojām Gunu un Valentīnu. Devāmies kalnos šodien, lai laistos ar trosēm. Tas notiek tā - ir kalni un starp kalniem novilktas troses, pa kurām tad arī slīdi no vienas virsotnes uz otru. Taču, kā izrādījās, šie "pārlidojumi" izrādījās nieks, salīdzinot ar klintī kāpšanu un nemaz nerunājot par kalnu serpentīnu pārvarēšanu mašīnas kravas kastē, kurā iemetināti soli pasažieriem. Dažubrīd tikai trīs auto riteņi bija saķerē ar zemi. Man tika pasniegta īpaša balva. Tā kā filmēju un nevaru pagūt izskriet visas trases, tad man piešķīra 25 gadus vecu auto ar kravas kasti, lai vizinos, kur vajag pa kalniem. Būtu vieglāk bijis ar bremzēm, kas strādā.

Esam Ptv.Vallarta atgriezušies

Kādā pilsētā, kurā Odrija tika pie krāsainām stikla bumbiņām, bet es blakus tomātu kastēm pamanīju "tejana" - cepuri, kas galvā.

Odrija Puerto Vallarta

Odrija Meksikā pie kāda sērfotāja Pepes lauku restorāna.

Daniels un kaimiņiene

                                              Re kur ir - Daniels un viņa karaliene/kaimiņiene.

Cepts/vārīts

Kad biju beidzis liet laimes asaras par latviešu ierašanos Mexikā, devos ceļā uz Gvadalaharu. Bija kāzas bildējamas. No Puerto Vallartas līdz Gvadalaharai ir kādas 6 stundas dienā / 5stundas naktī. Tad nu ar pirmajiem saules stariem devos ceļā. Nokļuvis līdz lokācijas vietai, jau plānoju, ka gribu braukt atpakaļ uz mājām tajā pašā dienā, lai varētu no rīta brokastot kopā ar Odriju. No kāzām izkļuvu ap 11 vakarā, plus vēl 45 min. taxis kavējās. Un laime liela, kad ieraudzīju manu reisu izbraucam no stacijas - meitene laipni (tikai ātrāk kā vienmēr) apvaicājās, vai vēlos uz PV. Pēc atbildēs jā, autobus tika apturēts. Pajautāju meitenei tastatūru, lai pats varu ātri aizpildīt visu, ko vajag. Tā tur klabinādams, reizē maksāju par biļeti un nopirku viņas personīgo minerālūdens pudeli 20 peso. 

Biju iedomājie, ka saldi gulēšu atpakaļceļā. Bet nē. Autobus tā zvalstās, pa kalniem līkumojot, ka jāturās krēslā, lai nenonāktu intīmā saskarē ar blakussēdētāju.  

Nu tad nu tagad esmu tāds ne cepts, ne vārīts. 

P.S. Daniels man brīnumā ieplestām acīm teica : "Viņi (latvieši) ir TIIIIIIIIIk balti".

Latviska pēcpusdiena

Dienas otrajā pusē metu pindzeli kaktā, lai satiktu Mārci, kurš gaida vēju. Tik ilgi runājām par Latviju, kamēr sagribējās ābolu pankūkas. Tāda latviska pēcpusdiena.

Smukās bildes

Kāzas kaimiņu pludmalē. Manējās (bildēju) pagāja mierīgi. Pāris iespēja visu to pašu, ko parasti pāri 12 stundās.

A mums cirks atbraucis uz Vallartu. Varu mājās dzeguzi noregulēt, kad dzirdu izrādi sākamies.

Daniela draudzenes (manas kaimiņienes) roka viņas limuzīnā. 

Vienkārši smuki izskatījās, kā  mēnes no aizkalnes izlīda. 

Notizlojos

Graciela jau ilgi runā, ka uzrīkos tenisa maču pret maniem argentīniešu kaimiņiem. To čali nebiju iepriekš saticis. Šovakar kaut ko tik briesmīgi svarīgi stāstīju Danielam uz terases, ka žestikulējot apgāzu sveci "glāžuks", ka noripoja no galdiņa uz terases malas un nogāzās ar blīkšķi uz kaimiņa džipa. Tad nu satikāmies tur lejā. Arī Graciela pagadījās pa vidam satikt. Šitas ir laikam tas, ko sauc par notizlojos.

Es atkal varu skriet

Šorīt Graciela (tenisa trenere) atsūtīja ziņu, ka neieradīšoties, jo nejūtoties labi. Sirdsapziņa nelika mieru. Pareizāk sakot mieru nelika apziņa, ka kaut kur manī ir vakardienas flana kūkas cukurs, tauki un vienvārdsakot speķis - slikti. Āvu kedas un metos skriet pa rajonu. Samudināju arī sagurušo Danielu. Nebiju skrējis kādus 2 gadus. Beidzot es  atkal varu skriet.
Vairāki novērojumi - manā istabā ir trīs logi, kamēr pārējiem tikai viens, aizskrēju līdz upītei, tad nogriezos uz okeāna pusi un šķērsojis tiltu, skrēju atpakaļ. Liels pārsteigums bija, kad ieraudzīju kādus 150 līdzīgus Rokijus kā es. Man šķiet, ka būs jādodās paskriet biežāk - dikti laba sajūta.

Latviešu ir pamaz, bet visur

Nu vot - tiko atgriezos no ģimenes sesijas okeāna krastā. Viss kā parasti, patarkšķam, pabildējamies, atkal patarkšķam un savācu "kotleti", un tad ar sauļuguni zilās tālēs. Šoreiz ģimene ir pieskaitāma tām labākajām, jo vecvecāki no vecās pasaules atkūlušies. Nu labi - jaunā paaudze bija bišķi tāds Deiva "Cali style" (kaliforniešu stiliņš - zālīte, karš un Coka Cola aiz loga). Gandrīz raudiens uznāca, ka šie mēģināja jūras zaķi piebeigt un man bija jābildē.
 Kundze sesijas beigās piebilda, kad labi vien esmu šeit un nav jāsalst Somijā (tās valsts himnu dziedu, kad nav omas stāstīt, kas ir zvērs Latvija). Pierre (tas francūzis - zināsiet, ja lasīsiet Evas ierakstus) uzreiz pielaboja mani, ka Tom ir latvietis. Izrādās kundzei draudzenes divas no Latvijas, kuras tagad jau kādus gadus 50 dzīvo Kalifornijā. Nu tad aizpļāpājāmies par Latvijas neskarto ainavu, vāciešu pazaudēto zeltu Latvijā utt. Tā aizpļāpājāmies par skaisto Latviju, ka atgriežoties mājās pieķēru sevi dungojam Jauns Mēness labāko gabalu: Kur viens karogs mastā, viens azotē... Neatceros kā dziesmu sauca. Nezinu, labi vai slikti, bet nu tāda tā situācija man bija.

Saulrieti un mākoņi

Tādas nu man tās dienas aiz dzīvokļa loga.

Žēl, nu jei bogu dikti žēl man Eva

A Krišs ziņo tikko, ka raketi salauzis tenisā šorīt, "Vot", kā viņš pats piebilda.

Pieredze

Šodien, naudas trūkuma mākti, filmējām reklāmu aizkariem - tādiem uzrullējamiem uz augšu, kādus īsta mexikāņu mamma nemaz nav redzējusi savā miestā. TV jā - tur jā. Tur arī visi tie dīvainie trenažieri, lai nodzītu kolas un čipsīšu riepu.
Brīdī, kad saule virs kalniem pacēlās, uz ielas rosījās klāstera (mazu rindmājiņu ciemati - apmēram Grobiņas lielumā) iedzīvotāji, mazgājot ielas un klačojoties ar kaimiņiem. Tad arī pieripoja nevainojams BMW džips - acīm redzami, tirgojot aizkarus sanāk ne vien tam.  (Šī rindkopa ir mans meistarstiķis)
Būtībā filmējām šausmīgi mazā mājiņā. Tādās, kurās parasti tipiskas strādnieku ģimenes dzīvo. Un tagad varu ar lepnumu apgalvot, ka esmu devis arī es savu artavu tipiskas, ārprātīgas, mazpilsētas TV stilā veidotas reklāmas tapšanā. Es nebiju tā smējies ļoti sen. Kad būs gatavs, es noteikti publicēšu video.

Nekvalificēts twiiiiits

Man te iet vaļā riktīgs tejāteris. Daniels gribēja brūtēties ar kaimiņieni un man solījās, ka to arī izdarīs. Tad nu tagad viņam ir brūte, tā ap 40, ar lielisku džipu utt. Staigā te viens pie otra tagad caurām dienām. Valentīndienā kaimiņiene apsolījusi ko īpašu Danielam. Tad nu satiku abus dodamies pārbaudīties - uz AIDS.
Deivs (tas amerikānis) izrādās notralinājis visu mūsu Pacific 360 budžetu reklāmas filmēšanai - tā ap 1000 zaļiem. A filmēšana ta parīt.
Krišs un Eva iejūdza sauļuguni un uz Guadalajara aizlaida - pienāca ziņas, ka nonākuši galā. Vispār sauļuguns tagad dikti labs - pacelts augstāks, ir bremzes vienā pusē, kreisais ritenis nekrīt nost vairs.

Airis

Airi pirmkārt ir stipri pamazi izmērā. Otrkārt, tas plastmasas gabals bija domāts diviem, bet pateicoties manam staltajam augumam, ietilpu tikai es. Treškārt, mani neviens nepabrīdināja, ka labākai kajaka vadībai, pirms atsisties pret akmeņiem, izmantot rokas, kas tīri tehniski ir neiespējami, ja rokās airi.
Rezumē: Vairāk tā kā uz to pusi, ka laikam jau nē kajakiem.