Latviska pēcpusdiena

Dienas otrajā pusē metu pindzeli kaktā, lai satiktu Mārci, kurš gaida vēju. Tik ilgi runājām par Latviju, kamēr sagribējās ābolu pankūkas. Tāda latviska pēcpusdiena.

Smukās bildes

Kāzas kaimiņu pludmalē. Manējās (bildēju) pagāja mierīgi. Pāris iespēja visu to pašu, ko parasti pāri 12 stundās.

A mums cirks atbraucis uz Vallartu. Varu mājās dzeguzi noregulēt, kad dzirdu izrādi sākamies.

Daniela draudzenes (manas kaimiņienes) roka viņas limuzīnā. 

Vienkārši smuki izskatījās, kā  mēnes no aizkalnes izlīda. 

Notizlojos

Graciela jau ilgi runā, ka uzrīkos tenisa maču pret maniem argentīniešu kaimiņiem. To čali nebiju iepriekš saticis. Šovakar kaut ko tik briesmīgi svarīgi stāstīju Danielam uz terases, ka žestikulējot apgāzu sveci "glāžuks", ka noripoja no galdiņa uz terases malas un nogāzās ar blīkšķi uz kaimiņa džipa. Tad nu satikāmies tur lejā. Arī Graciela pagadījās pa vidam satikt. Šitas ir laikam tas, ko sauc par notizlojos.

Es atkal varu skriet

Šorīt Graciela (tenisa trenere) atsūtīja ziņu, ka neieradīšoties, jo nejūtoties labi. Sirdsapziņa nelika mieru. Pareizāk sakot mieru nelika apziņa, ka kaut kur manī ir vakardienas flana kūkas cukurs, tauki un vienvārdsakot speķis - slikti. Āvu kedas un metos skriet pa rajonu. Samudināju arī sagurušo Danielu. Nebiju skrējis kādus 2 gadus. Beidzot es  atkal varu skriet.
Vairāki novērojumi - manā istabā ir trīs logi, kamēr pārējiem tikai viens, aizskrēju līdz upītei, tad nogriezos uz okeāna pusi un šķērsojis tiltu, skrēju atpakaļ. Liels pārsteigums bija, kad ieraudzīju kādus 150 līdzīgus Rokijus kā es. Man šķiet, ka būs jādodās paskriet biežāk - dikti laba sajūta.

Latviešu ir pamaz, bet visur

Nu vot - tiko atgriezos no ģimenes sesijas okeāna krastā. Viss kā parasti, patarkšķam, pabildējamies, atkal patarkšķam un savācu "kotleti", un tad ar sauļuguni zilās tālēs. Šoreiz ģimene ir pieskaitāma tām labākajām, jo vecvecāki no vecās pasaules atkūlušies. Nu labi - jaunā paaudze bija bišķi tāds Deiva "Cali style" (kaliforniešu stiliņš - zālīte, karš un Coka Cola aiz loga). Gandrīz raudiens uznāca, ka šie mēģināja jūras zaķi piebeigt un man bija jābildē.
 Kundze sesijas beigās piebilda, kad labi vien esmu šeit un nav jāsalst Somijā (tās valsts himnu dziedu, kad nav omas stāstīt, kas ir zvērs Latvija). Pierre (tas francūzis - zināsiet, ja lasīsiet Evas ierakstus) uzreiz pielaboja mani, ka Tom ir latvietis. Izrādās kundzei draudzenes divas no Latvijas, kuras tagad jau kādus gadus 50 dzīvo Kalifornijā. Nu tad aizpļāpājāmies par Latvijas neskarto ainavu, vāciešu pazaudēto zeltu Latvijā utt. Tā aizpļāpājāmies par skaisto Latviju, ka atgriežoties mājās pieķēru sevi dungojam Jauns Mēness labāko gabalu: Kur viens karogs mastā, viens azotē... Neatceros kā dziesmu sauca. Nezinu, labi vai slikti, bet nu tāda tā situācija man bija.

Saulrieti un mākoņi

Tādas nu man tās dienas aiz dzīvokļa loga.

Žēl, nu jei bogu dikti žēl man Eva

A Krišs ziņo tikko, ka raketi salauzis tenisā šorīt, "Vot", kā viņš pats piebilda.

Pieredze

Šodien, naudas trūkuma mākti, filmējām reklāmu aizkariem - tādiem uzrullējamiem uz augšu, kādus īsta mexikāņu mamma nemaz nav redzējusi savā miestā. TV jā - tur jā. Tur arī visi tie dīvainie trenažieri, lai nodzītu kolas un čipsīšu riepu.
Brīdī, kad saule virs kalniem pacēlās, uz ielas rosījās klāstera (mazu rindmājiņu ciemati - apmēram Grobiņas lielumā) iedzīvotāji, mazgājot ielas un klačojoties ar kaimiņiem. Tad arī pieripoja nevainojams BMW džips - acīm redzami, tirgojot aizkarus sanāk ne vien tam.  (Šī rindkopa ir mans meistarstiķis)
Būtībā filmējām šausmīgi mazā mājiņā. Tādās, kurās parasti tipiskas strādnieku ģimenes dzīvo. Un tagad varu ar lepnumu apgalvot, ka esmu devis arī es savu artavu tipiskas, ārprātīgas, mazpilsētas TV stilā veidotas reklāmas tapšanā. Es nebiju tā smējies ļoti sen. Kad būs gatavs, es noteikti publicēšu video.

Nekvalificēts twiiiiits

Man te iet vaļā riktīgs tejāteris. Daniels gribēja brūtēties ar kaimiņieni un man solījās, ka to arī izdarīs. Tad nu tagad viņam ir brūte, tā ap 40, ar lielisku džipu utt. Staigā te viens pie otra tagad caurām dienām. Valentīndienā kaimiņiene apsolījusi ko īpašu Danielam. Tad nu satiku abus dodamies pārbaudīties - uz AIDS.
Deivs (tas amerikānis) izrādās notralinājis visu mūsu Pacific 360 budžetu reklāmas filmēšanai - tā ap 1000 zaļiem. A filmēšana ta parīt.
Krišs un Eva iejūdza sauļuguni un uz Guadalajara aizlaida - pienāca ziņas, ka nonākuši galā. Vispār sauļuguns tagad dikti labs - pacelts augstāks, ir bremzes vienā pusē, kreisais ritenis nekrīt nost vairs.