Nākošie 10

Uzvarai pār narkomafiju Meksikas valdībai vajadzīgi vismaz 10 gadi

Sarakstīja Andis Sedlenieks Otrdiena, 28 decembris 2010 10:32

Meksikai narkomafijas un organizētas noziedzības bandu neitralizācijai būs nepieciešami vismaz desmit gadi, vēsta šīs valsts plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz interneta vietnē WikiLeaks publiskoto Savienoto Valstu diplomātu slepeno dienesta saraksti.

Kā informē aģentūra RIA Novosti, WikiLeaks publiskotā informācija liecina, ka 2009. gada oktobrī Meksikas aizsardzības ministrs Gilermo Galvana ticies ar toreizēju ASV Nacionālas izlūkošanas pārvaldes direktoru Denisu Blēru, un šīs tikšanās gaitā Meksikas aizsardzības resora vadītājs paziņojis par policijas korumpētību un tās nespēju efektīvi cīnīties ar narkokarteļiem un organizēto noziedzību.

«Gilermo Galvans uzskata, ka armija arī turpmāk aktīvi piedalīsies pretnarkotiku operācijā. Viņaprāt, lai neitralizētu narkomafiju un organizēto noziedzību, nepieciešams ne mazāk kā 10 gadu,» norādīts Savienoto Valstu vēstniecības slepenā dienesta telegrammā, kas nosūtīta no ASV vēstniecības Mehiko 2009. gada 26. oktobrī.

Meksikas prezidents Felipe Kalderons pēc nākšanas pie varas 2006. gadā pieteica karu organizētajai noziedzībai un narkomafijai. Ņemot vērā vispārējo korupciju valsts ierēdņu un policistu vidū, cīņā ar narkotiku tirgoņiem Kalderons bija spiests iesaistīt armiju. Uz ASV pierobežu tika nosūtīti vairāk nekā 60 tūkstoši karavīru.

Meksikas aizsardzības ministrs arī vērsās pie ASV Nacionālās izlūkošanas šefa ar lūgumu regulāri piešķirt Meksikas pusei slepenu informāciju par kriminālo grupu darbību. Tāpat Galvans pauda gatavību nosūtīt uz ASV izlūkošanas centru, kas atrodas Teksasas štatā, sakaru virsnieku grupu.

Turklāt no amerikāņu diplomātu ziņojumiem izriet, ka Meksikas bruņoto spēku dažādas vienības tā vietā, lai kopīgi cīnītos ar noziedzību, darbojas katra atsevišķi, kamdēļ aktivitātēm nav rezultātu. Piemēram, sauszemes karaspēka apakšvienības un jūras spēki nemitīgi konkurē savā starpā, kā arī ar policiju un slepenajiem dienestiem, kas apgrūtina kopīgu operāciju īstenošanu. Oficiālās Meksikas amatpersonas pagaidām nekādi nav komentējušas plašsaziņas līdzekļos parādījušos informāciju.

Jāpiebilst, ka caur Meksikas teritoriju ik gadu uz ASV, Eiropu un Āziju tiek nogādāts milzīgs narkotiku daudzums par kopējo summu ap 40 miljardu ASV dolāru. Savukārt par noziedznieku un narkokarteļu upuriem Meksikā kļuvuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku.

Piestaigāsim

Pavisam drīz šova vajadzībām taps manis izraudzīta vulkāna iekarošana, netālu - Colima štatā. Raugāmies pēc helekoptera, komandas, sponsoriem.

Kaklu var nolauzt

Pārcilāju vai ekstrēma filmēšana ir mans lauciņs. TV jau izskatās jauki viss - aizkadrā vaimanas un sāpes, nobrāztas kājas uz klintīm, mežģīti pleci, lauztas kameras, miega bads. Pirmais demo video top, līgums pie notāra. No rīta atslodzei teniss.

Publikācija

Kādas nedēļas atpakaļ pabijām kārtējās kāzās un kā izrādās pāris visai atpazīstams kaimiņu štatā.

Profesionālā paģiru diena un augšāmcelšanās

Vakardienas kāzu īsais rezumē - iemēģināts jaunais stikls, skaisti nobildētas kāzas, trīs diplomātiski atrisināti konflikti, kad fotogrāfs ir tas, kuram vajadzētu uzbāzties jo īpaši ar agresiju, varāki jauni kontakti telefona grāmatā - pārsvarā romantiska rakstura, un pirmo reizi manā acu priekšā bikses pielaida kāds kāzu viesis. Pēc atgriešanās no kāzām,  rīts uzausa jau pēc 4 stundām. Dienas noslēgums vainagojās ar Pacific360 tikšanos. Par šo esmu īpaši priecīgs un gandarīts. Mūsu pirmais līgums par šovu ASV, Kanādā un Mexikā. Līgums šonedēļ tiek parakstīts un izskatās, ka nākamais gads man paies TV un ceļošanas zīmē.  P.S. Ja pirmajā tikšanās reizē pie manis uz terases redzējām brīnišķigu mēness parādīšanos un zvaigzni krītam, tad šonakt zvaigznes krita viena pēc otras. Vēlēšanās izteiktas.

Ķēdes reakcija

Kā tur bija tas teiciens, ka no rīta nezini vai vakarā nejāsi ar ziloni??? Brīdī, kad iepazināmies ar Pedro (operators no Mehiko pilsētas, strādājis ar baiļu faktoru un citiem šoviem Latīņamerikā) sanācām visi kopā un vienojāmies par production company izveidi šeit Jalisco - Pacific360. Nākamajā dienā tikāmies ar Planet X (extreem televīzijas kanāls, kurš darbojas Austrālijā, Dienvidamerikā, Latīņamerikā, ASV un Kanādā) pārstāvjiem un šie vēlas strādāt ar mums. Vakar bomberoso (pažaris) zvans un jau pēc 25 minūtēm Pacific360 rīkojās ar kamerām uz jahtas, lai nobildētu Planet X galvenās publicitātes foto un uzfilmētu rullīti no sesijas aizkulisēm. Rezultātā, kad naktī atgriezāmies ostā, svinējām pirmo veikto darbiņu. Es esmu ļoti, ļoti gandarīts.

Bērnu slimnīcas vārdā

Vakar notika publiska, ikgadēja matu griešana brīvprātīgajiem. Man bija aizdoma, ka pasākums nebūs pārāk plaši apmeklēts un cilvēki nelabprāt ņems dalību. Šausmīgi kļūdijos. Meksikāņiem patīk trakas lietas un ja vēl tas ir labdarības vārdā, tad jo vairāk.
Visi savāktie līdzekļi šajā akcijā tika ar vēzi slimu bērnu slimnīcas celtniecībai. Ļoti lielas kompānija ir izteikušas vēlmi uzbūvēt slimnīcu par saviem līdzekļiem, taču organizācija strikti iebilst, sacīdami, ka viņi tik uztaisīs kārtējo biznesu no tā. Nu gluži kā Latvijā.

Apartamenta kino

 Šādi vakari novērojami no jaunās mītnes terases.  Tagad sāku saprast vienu ministru, kurš man apgalvoja, ka uz mēness ir augstceltnes, caurules un viskaut kas kustās. Ja ilgi skatās, tad ne to vien var ieraudzīt.

Mākoņiem klāta debess nav pārāk bieža parādība.

Kāzu sākums var būt maldīgs - likās, ka šajās kāzās viss norims ap 11 vakarā. Es pierimu ātrāk kā kāzas. No pēdējām trīs kāzām ap 5500 bilžu.

Esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā

Pirms kāda laika mans draugs Daniels izteica vēlēšanos iegādāties jaunu mobilo telefonu, jo vecais salūzis un tā nu viņš dzīvojās bez telefona, kas neatvieglo dzīvi. Pasen arī izteica vēlēšanos pēc VW vaboles vai tās pašas markas busiņu. Arī kādas nopietnākas attiecības sagribējās puikam. Kur nu par sērfošanu. Dienā, kad devāmies sērfot, aizmirsām dēli mājās, bet paņēmām leduskasti, kas glāba situāciju, kā arī iemācija mani sērfot bēz dēļa, izmantojot tikai savu ķermeni - aizraujoši.
Tad nu vakar vakarā, kad devāmies filmēt bowling turnīru, viņš satika senu paziņu no ASV, kura tagad jau 4 gadus dzīvo šeit Vallarta un atzīmē šo dienu tieši, kad es atzīmēju pirmo pavadīto gadu šeit. Naktī draugs atsūta man ziņu, ka esot nokļuvis teju paradīzē - esot ieskatījušies viens otrā tā dūšīgi, pirmdien braukšot sērfot ar vienu no viņas VW, ticis pie telefona ar kredīta (atjaunošanas karte arī šeit saucas Amigo). Un nemitīgi, kad runājam par šīm lietām, abi piebilstam - esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā. Arī pats izbaudu šo īpatnību - pagājušā gada decembrī, kad izteicu vēlēšanos strādāt ar politiķiem Mexikā, nezināju, ka jau pēc nepilna gada būšu paguvis nobildēt Mexikas prezidentu, sarokoties ar viņu kā arī kļuvis par vienu no ieroču nesējiem topošā Vallartas mēra ērkšķainajiem ceļā uz panākumiem.

P.S. Ievākšanās jaunajos apartamentos ir paredzēta pēc pāris stundām. Viss ir gājis tik gludi, ka aizmirsu pat , ka esmu Mexikā. Taču šo rīt saņemtais e-pasts 06:00 rītā liecina, ka tomēr esmu šeit. Vēstules saturs ar 12 punktiem vēsta tādas lietas, kā, piemēram - mēģini nelietot stikla trauku atvilknes virtuvē, jo Omars to grasās salabot nākamnedēļ, salabošot arī izlietni (nē, nē, nē - man jau vēl atmiņā ūdens problēmas Mehiko, kad ierados - epopeja ilga 3 nedēļas), jāmaina arī durvju slēdzenes, jo kaut kas īsti nestrādājot, bet nu to arī tad Omars nākamnedēļ. Kaut kas arī par elektrību un internetu bija, bet kaut kā negribas lasīt tālāk. Pateikšu nākamnedēļ Omaram, lai tiek galā. Eh...

Jauna liksta - tagad uz ūdens

Klusajā okeānā tehniskā ķibelē iekūlies kruīza kuģis, kurā atrodas gandrīz 4,5 tūkstoši cilvēku. Pēc ugunsgrēka mašīntelpā kuģis nespēj turpināt ceļu. Šis kruīza kuģis vai ik nedēļu pietauvojas Puerto Vallartas ostā, mūsu ieliņas galā. 

Gada dienas dāvana

Būs gads jau riņķī apskrējis, kad ierados Mexikā. Un tādēļ likumsakarības pēc iznācis pasniegt sev gada dienas dāvanu - jauni apartamenti Puerto Vallarta. Noskaņojies atrast jaunu dzīvokli biju jau kādu brītiņu, taču kādu dienu nolēmu piebraukt pie mājas, kuru biju nolūkojis un paskatīties vai kāds kaut ko neizīrē. Pagalmā grozījās kāda dāma un kā izrādās tieši viņa izīrē brīnišķīgu dzīvokli ar skatu uz kalniem, mazliet okeānu, pilsētu un pļavām un tieši kā es vēlējos ar terasi un pēdējā stāvā. Jā, un man būs arī stikla galdiņš tagad kā normālam mexikānim - jajajajajja.

Brīnišķīga nosēšanās

Vakar veiksmīgi Vallartā piezemējās lidmašīna no D.F. (Mexico), kad tai radās problēmas ar priekšējo šasiju.

Mirušo diena

Pirmo reizi nācās bildēt kapos - trash the dress sesija zviedrietei un mexikānim, kurš iemācījies zviedru valodu un strādā par fotogrāfijas pasniedzēju Stokholmā. Un saprast neko nevarēja no viņiem - čalis liels mākslinieks un vispār bildēties negrib. Kapos pajautāja man šķiltavas un aizkūra salviju. Bet uz beigām jau aizpļāpājāmies, izvilkām viņa nopietno kameru no mašīnas un vēl bildējām ar to. Aicināja ciemos uz Stokholmu. Pēcāk jau ar Danielu jozām pa Mirušo dienai veltītiem pasākumiem filmējot.  

Lielo valstu dīvainibas

Šovakar pavadīju brīnišķīgu vakaru hotel Sheraton restorānā - filmēšana. Nu jau Daniels ir iepraktizējies vaicāt pēc dažādiem ēdieniem filmēšanas nolūkos un līdz ar to visi paliek ļoti apmierināti. Parasti ar mums grozās apkārt viens amerikāņu keks no Kalifornijas, bet nu nesanāk pēc 3 pavadītiem gadiem šeit Meksikā viņam saprast, ka ASV nav visa pasaule. Par piemēru: "Es neesmu tas, kurš nekomunicē. Tie pārējie nemāk komunicēt, visi meksikāņi, Toms no "Krievijas", neviens neko nesaprot, nodedzināt visus tiltus uzreiz vajag". Tad nu mēģinājām ar Danielu apskaidrot, ka lielās valsts sindoms ir jāatstāj un jāiemācās jauns veids kā komunicēt ar cilvēkiem. Un tiešām jāatdzīst, ka liela amerikāņu daļa domā pēc iestādītās programmas - aiziešu, paņemšu, es - karalis. Nabaga tauta, ko viņi darīs tiklīdz tiešām pieņemsies spēkā citu lielvalstu ekanomikas - sadosies rokās un izlēks pa logu? Kā viņiem ir izdevies uzveidot to domāšanas un rīcības modeli!? Taču nevienā punktā neattaisnoju meksikāņus, krievus, vāciešus, latviešus.  Atbilde pavisam vienkārša - tā tas ir un viss. Bet mēģināt saprast jau var. Un patiešām ceru, ka arī manas dusmas un nesaprašanas par Meksiku (gada kopsavilkumā aplūkošu sīkāk šo tēmu) izzudīs tieši uzreizi pēc pirmā pavadītā gada šeit, kas starpcitu apritēs pēc divām nedēļām.

Tur augšā

Vakardienas strādāt-baudīšana priekš jogas viesnīcas Xinalani, Puerto Vallarta. Tas pats hotelis, kurš nopublicējis mūsu veikumu kādā New York jogas žurnālā. Ir arī video materiāls, bet tas vēl gaida savu kārtu.

Kas pazudina fiksi fiksi

...nu tad viņš plāta ar rokām un min pazīstamu amerikāņu blūzmeistaru vārdus, ostā atrāda dārgākās jahtas un kuterus, un īpašumus, kurus tirgo, prasa skaistākās meitenes, miljoni jau teju rokās... un mēs būsim tie, kuri palīdzēs un smels procentus - izpaužās viens no lielākajiem nekustamo īpašumu tirgoņiem Vallarta. Bet mēs ar latviešu sejām sēžam un kritizējam, iesakām, jokojam, prātojam, sevī mēģinām apdzēst mantkārības liesmu un ticību šim visam. Cilvēks, kuram galvenais dzīvē nopelnīt miljonu, iepinot tajā visus tīņa gados izsapņotos sapņus - liels auto, meitenes un citas "lietas", par kurām viņam ir tik pat maz sajēgas. Bet nu nezina jau viņš, ka esam no LV un šito visu redzējuši esam - tos auto ap Ģertrūdes baznīcas, bankrotējušus 30 gadniekus. Pazudina fiksi jo fiksi naudas kāre.

Pa kazām

Līgavainis izslēdzās vēl ballītei nebeidzoties, no kubiešu līgavas mammas dabūju pa galvu, ka neuzbildēju, kā viņa dejo un, ka nebildēju viņas divus dēlus kopā, kāzu organzatore nozaga cigārus, Krišam pēc tenisa no rīta jau vakarā nācās zvilnēt pie okeāna naktī, kamēr beidzam strādāt ... un malkot šampanieti. Eva aiztraucās pludmales lakatā uz vēso Mehiko pilsētu, no rīta dodos izņemt caurlaidi pludmales bumbas turnīram, kurā rīt jāfilmē. Bet tāpat skaidrs, ka nākamās trīs dienas sāks jukt viena ar otru līdz nebūs pabeigta 3000 bilžu apstrāde.

Āboļainums

Vakar viesojos hotelī, kurā apmetusies komanda, kas filmē dokumentālu filmiņu par kaut kādām eko lietām . Paši ābolīši filmē dizgan labi, jo tomēr Mehiko līmenis ir salīdzinoši augstāks kā citur Meksikā. Bet, vienalga laiž muļķi - ja padomājuši par montāžu, stāstu, tad aizmirsuši par gaismām. Uzzinājuši, ka bildēju, saka, rādi redzēt darbiņus. Rādu ar - visi saskrien ap datoru un nebeidz slavēt, mudināt strādāt Mehiko un vispār parunāšot ar cilvēkiem tur, lai tak dod man ko darīt, jo šis nu saprotot, ko dara. Kad šie pajautā, ko domāju par viņu komerc veikumu - sāku kritizēt, ka krāsu korekcija nav īsti laba, gaismas utt. Līdz atopos, ka esmu taču Meksikā un izmetu - cik skaisti paveikts darbs. Tā vakars pārvērtās vēlā naktī. Īsais rezumē tāds - dabuju uzslavas no ābolīšiem. Ābolīšiem, kuri nespēj saņemties un novest kādu darbu līdz brīnišķīgam gala rezultātam. To, laikam, spēj šeit tikai Televisa.
Šodienai pusdienās bija apartamenta meklējumi ar skatu uz okeānu un vēlams no kalna. Ņemot vērā, ka ābolīši nespēja ierasties laikā un nevarēju nevienam piezvanīt, skraidīju kalnā augšā lejā trīs reizes. Vairums no redzētajiem apartamentiem likās nepieņemami - kaut kādi dīvaini veidojumi no cementa, bet kādi skati. No viena mitekļa skats uz visu Banderas līci plus pašam sava terase. Taču mani nespēj ieinteresēt miteklis, ja tajā atrādīšanas reizē veci gurķi mētājās pa galdu. Neticu, ka gleznošanai viņi tur.

Lenon nokrita pa kāpnēm šovakar Mexikā

Brīdī, kad devāmies intervēt The Beatles Get Back, John Lenon devās uz slimnīcu, lai sašūtu vaigu - traumu, kuru ieguva nogāžoties pa trepēm Vallartas teātrī. Iespējams kārtējā nelaime ar Lenon bija vainojama pie nespējas turēt ritmu. Tā nu nācās iztikt tikai ar Sir James Paul McCartney interviju. 

Jokainība

Kad mani sauc par komunistu, jo daži domā, ka Latvija ir tas pats, kas Krievija, nekad neapvainojos. Bet, cik brīnišķa sajūta, ka cilvēki uzzinājuši, ka esi no Latvijas, spēj precīzi pateikt, kur tieši tas ir un zina arī Lietuvu un Igauniju. Tiesa uz ļoti īsu mirkli, jo izdzirdot jautājumu, kā tad mēs sadzīvojam ar Mongoliju kaimiņos, pāriet viss prieks.

Pie mēra mājās - nu labi, pie topošā Vallartas mēra.

Zvana - jābrauc filmēt šovam bārmeņi. Karat vodka ienāk Mexikā - jajajajajaj - visiem patīk. Taču, tas vien iznāca kā vēl viena lieta šajam vakaram. Satieku Danielu un Deivu un dodamies pa ceļam uz veikalu satikt topošo Vallartas mēru, lai izvēlētos šim štātes konferencei, kuru mēs grasāmies pāraidīt netā un TV (tā pati, kurai jau uzbūru gaismas skici utt). Biju atstājis jau iespaidu uz šo cilvēku pēc reklāmas rullīša filmēsānas, tādēļ jau zināju daudz maz kas un kā. Pavazājušies pa veikaliem, nolemjam doties uz viņa apartamentiem šikākajā Vallartas rajonā - parādīšot, kas viņam pašam drēbju skapī. Pie izejas viņš pamet skatu D&D virzienā, lai paziņotu, ka Toms brauks ar viņu - klausījos pa ceļam harmoniku skaņās, pārdzīvojumus sacerot dziesmu Vallartai, bet pats svarīgākais, ko vēlējās man paziņot bija - kāds esot izdauzījis viņa advokātam mašīnas logu un ielaidis tur 1000 nāvējošu bišu, kamēr pats advokāts pats bija tur. ?????????????????????? Nu, cik slikti!!!
Malkojot ūdeni viņa apartamentos, mēs tiekam uzlūkoti un uzrunāti kā tie, kuri plānos viņa vēlēšanu kampaņu. Un ticiet man - budžets salīdzinot ar LV apmēriem ir dūšīgs. Kur esmu iepinies! jajajajajaj. Ļoti izklaidējoši.
Šeit dziesma, kuru viņš sacerējis.

Legālis

Pēdējās dienās, kad zudusi jau ilūzija par šīs valsts burvību, tā atkal nostiprinās- lēnām, jo beidzot tiku pie FM3, kas ļauj man uzturēties Mexikā gadu bez raizēm. Tas prasīja 4 mēnešus.

Taču, neskatoties uz iegūto papīru, nedrīkstu lekties ar policistiem - kad prasa maksāt, tad jāmaksā, citādi kā sietu izdaiļos.

Puerto Vallartas flora

Lūk skatāms, kas tad mums šeit Puerto Vallarta aug:



P.S.

Siera meistars, naktis Hipodromo, video

Mani pilnīgi visu savā varā pārņēmusi filmēšana. Dienas paiet filmējot un montējot kabeļtelevīzijas kanālam, kurš kā izrādās skatāms arī kādā štatā ASV. Kādu rītu, kad aizbraucu līdzi palūkoties uz auditoriju, kurā notiks iespējamā nākošā Vallartas prezidenta konference, nejauši jau biju visiem izstāstījis, kādām jābūt gaismām, skatuves iekārtojumam, kur būs kameras utt. Aizrauj tā lieta un nespēj ne noteikt pieci, ka esi iekšā tajā līdz kaklam. Pēdējās dienas pārodos mājās ap 3. naktī. Un iemesls tam ir visai loģisks - esmu sācis iepazīt savas topošās dokumentālās treniņfilmas varoņus.
Siera meistars ir viens no viņiem, kurš ieradies no ASV, apprecējis mexikānieti (ir bērni). Bet patiesībā viņš nav nekāds siera meistars. Apmēram tik pat liels siera meistars, cik es operators. Un patiesībā viņš negrib vairs to mexikānieti Lupitu, negrib vairs laulību, negrib ... Taču dievina "zālīti". Un tā nu naktīs draugi satiekas dzīvojamo mājiņu rajonā, ko sauc Hipodromo, lai kopīgi nodotos šim netikumam kopā ar kaimiņiem. Bet nu stāsts nav par to, bet par īstu kaimiņu būšanu dzīvojamo māju klāsterī. Viens no kaimiņiem ir tetovējumu meistars, kurš nesen izcietis 7 gadus ieslodzījumā ASV. Pats mexikānis, bet spāniski nerunā neko daudz, taču lieliski izsakās tumšādaino manierē. Tad ir kāda lēdija, kurai īsti nav darba, bet aizrauj tas, ko LV sauc par alternatīvo medicīnu.
...ir visai sarežģīti aprakstīt šo Hipodromo. Ir jābūt bijušam kaut reizi Mexikā, lai kaut nedaudz stādītos priekšā to atmosfēru.
Ļoti ceru, ka šī "amatiertreniņdokumentālā" filmiņas veidošana man atnesīs daudz pārsteigumu un atbildes...

Tom Macgyver

Video no šīs dienas, kad sauļuguns vēlējās tapt ievērots. (Atgriežoties no filmēšanas botāniskajā dārzā)

Amecas upei pāri peldus tagad

Vienīgais nesabrukušais tilta posms, kurš tiek slēgts līdz 16. septembrim

Vakar, kad atgriezāmies no Nayaritas, paguvām vēl šķērsot tiltu pār upi, kurš šorīt jau vairs nav. Aiznesti vēl divi tilti, vienīgā pāreja, kas palikusi, ir divas joslas, kuras arī tika slēgtas vismaz līdz 16. septembrim. Tas nozīmē, ka no Nayarit puses nav iespējams piegādāt pārtiku pa zemes ceļu no Guadalajara. Otrs, kalnu ceļš, arī slēgts, jo kalns nobrucis, kas nozīmē, ka arī šī iespēja vairs nav īsti iespēja. Vienīgas ceļš ārā no Puerto Vallarta ir virzienā uz Colima, bet tas lietavu rezultātā ir ļoti bojāts un kļuvis grūti izbraucams.
Vakar naktī Vallarta nolija mēneša norma - apmēram 2 m ūdens. Laikam, jābrauc kādi konservi iepirkt.

Krēsla pirkšanas prieks un laba servisa ābece

Dienā, kad braucām filmēt raidījumu uz Sayulita, pamanīju krēslu - sapņu krēslu. Metu ripā uz līkumotā kalna ceļa un devos nopirkt pirmo mēbeli Mexikā. Šie vīri ir atceļojuši no blakus štata un kamēr andelējas ceļa malā ar krēsliem, tikmēr rada jaunus.

Gadījuma mērkaķis ar granātu

Rīta pirmā ziņa, ko saņemu ir: "Hej, Tom. Atceries to vietu, kur bijām iebraukuši pēc filmēšanas limpeni izdzert? Pagājušajā naktī tur granāta eksplodējusi."
Situācija gaužām vienkārša - kādam čalim, kurš izplata aizliegtas lietas, šnaucot pulveri, nejauši granāta paripojusi zem galda un uzgājusi gaisā. Palicis pats bez kājām, savainoti vēl 16 cilvēki.
 Nu bet ir taču mērkaķis ar granātu.

Tāpēc, ka nebija nekādu ziņu tik sen

Pilnīgi savādāk kā ierasts iznācis - pēdējā laikā strādāju tikai ar tumšādainiem cilvēkiem - te no Jamaikas, te no USA. Bija viens ieraksts tapis par šo tēmu pamatīga aizvainojuma uzplūdos, tāpēc izņēmu to pēc pāris cigarešu izsmēķēšanas. Tad nu lūk. Puerto Vallarta ir viena no populārākajām un dārgākajām vietām, kur doties precēties, bet nez kādēļ daži grib to izdarīt pa visām varītēm šeit kaut arī, ja īsti nevar atļauties. Bet šeit es pamatīgi kļūdos - viņiem jau sanāk, tikai veids kādā viņi to panāk ir visai neglīts un pēc sarunas ar šādiem cilvēkiem ir sajūta, ka esi dabūjis ar cukini pa galvu, bet laimīgs, ka tas nebija baklažāns. Ja tiem no USA tas ir asinīs, tad šejieniešiem tas vienkārši ir sports. Un tā sajūta jau vienalga paliek.
Kamēr Eva ir tālu prom un nezinam, kad būs atpakaļ, dzīvojam ar Krišu kā uzskatām par loģisku. Ir jau dīvaini, ka, izejot ar Krišu līdz veikalam, visi ūsainie veči nopēta viņa plaukstošās ūsas un iesmaida bārdā. Drēbes nevaram saņemties aiznest uz māzgātuvi, jo tagad tā atrodas kādā lielveikalā, bet nu ko mēs veči pa lielveikaliem vazāsimie vai??? Novalkās kas nu palicis un tad skatīsies tālāk. Atcerējos, ka man ir ļoti daudz džinsu bikšu atvests no LV - rītdienas sesijai taps džinsi saplēstie, jo tāpat nāksies pa zemi vārtīties.
Attels: Kas man brīnišķīgi patīk šajā reklāmā ir cena - lēta, kā tam arī jābūt, sauklis (Nepīsies pa kājām) un skaidri saprotams, ka varēs tā un šitā darīt. Liekas esmu atradis perfektākās bikses fotosesijām. Nekas nekaitina.
Jautājums retorisks: Vai iespējamība, ka man iesper Čaks Noriss ir tikpat liela kā iespēja, ka Latvijā zibens nosper kamieli?!!

Prīmā sanāca

Vakardienas notikumi pie Poļinas studijā man tiešām norāva jumtu. Sanāca, ka uzzināju no cienīta mākslinieka, kuram šodien bildēju CD vāka materiālu, kā saglabāt jaunību, nedaudz paspēlējāmies ar enerģiju un vibrācijām, atbrīvojām Poļinu no sliktās, melnās bumbas mugurā, kas viņai neļāva koncentrēties galvenajam. Bet pirms tam uzzināju, ka Poļina nezina, kur nolikts sainis ar viņas radītajiem džinsiem. Atnāca Daniels ar savu māti, jo šī mākot hiptnotizēt tā, ka atcerēsies šitādu lietu. Kad seanss bija cietis sakāvi, ieradās Kassiano un pavēstīja, ka esot redzējis citā dimensijā, ka sainis ir nozagts utt. Trakums - tas viss 2 stundu laikā.
Šodien pavadījām dienu strādājot pie Kassiano CD vāka, lai atgrieztu viņu vēl nebijušos popularitātes augstumos. Gadus atpakaļ visa Mexika klausījās viņa ierakstus un zināja svilpot līdzi. Domāju, ka viņam izdosies atgriezties. Šodien tapušais materiāls ir pietiekams kaut 6 albumiem. Un nenormāls lepnums ar  paveikto.
Klients tik apmierināts, ka jautāja vai es nebūtu ar mieru strādāt pie viņa videoklipa tapšanas. Nu, a ko ne?

Meksikas regejs ...

...tiešām eksistē. Kā tas izklausās? Kā tiko pļauts marihuānas lauks pašā rīta agrumā, pa kuru satrakojies zilonis uz pirkstgaliem mēģina apdejot, līganām kustībām mīņājošos "zaķi" no 50tiem gadiem.
Viņa vārds ir Kassiano, kurš sajaucis regeju un meksikāņu banda stilus vienā.
Šonedēļ mēģināšu radīt viņa CD vāka bildi tepat Puerto Vallarta.
Uzminiet, kurš kapā apgriezīsies uz otriem sāniem?

                                                           Kassiano studijā.
                                                                               Foto: www.http://www.kassiano.com

Atkal par likumu

Nav nemaz tik ļauni kā rakstīju iepriekš par likumpaklausību Meksikā. Piemēram mans labs paziņa tika apturēts nesen uz šosejas. Federālajai policijai trenēta acs - numura zīme esot aizdomīga. Un ka tevi brīnums - taisnība. Pirms trijiem gadiem pazudusi un tāpēc nobildējis aizmugurējo, izprintējis, ielaminējis un vizinās, bet līdz ar tropiskiem lietiem, sācis meistara darbs bojāties. Būtu viss sīkums, bet tiesību vadīt auto čalim ta nav - negribot zaudēt visu rītu, kārtojot exāmenu un maksājot kādam. Arī šis ir sīkums. Mašīnas papīrus mamma iestādījusi kaut kur zaļumos, kuriem parasti būtu jābūt mašīnā. Sīkums, gan jau piezvanīs mammai un kaut ko izdomās, bet mātei mendele necelt klausuli. Ziepes pamatīgas, situācija ar rūtotu debesu piegaršu.
Priekšnieks gan vēlāk iecirknī noskaidro, ka mašīna nav zagta un milicis bijis malacis, tāpēc drīkstot viņam samaksāt kādu naudiņu tējai. Visādi citādi - patīkamu dienu, kungs.

Pēc kāzām

Šovakar nosvinējām Evas dzimšanas dienu un bijām visai laimīgi, ka varējām attiet no datora ekrāniem kaut vai uz divām stundiņām, lai pagrillētu kā senāk.
Pēdējās dienas un naktis ir pagājušas apstrādājot bildes kāziniekiem, jo mūsu sauklis ir - divās dienās un pēc vislabākās sirdsapziņas padarīts darbs. Tas arī attiecas uz kāzu procedūru, kur jābūt attapīgam kā latvietim un jāatver līgavainim trīs alus pudeles ar šķiltavām (šie neko tādu redzējuši nebija) un jāpamāca kā uzsiet pilno vinzoru.
Diez kā būs ar augusta kāzām, kurām ir pieteicies afroamerikāņu pārītis un dāmai e-pasta adrese vēsta cukurgurniņi@.....

Gotu veiksme

Kādu dienu atgriezāmies pie jau aprakstītās meksikāņu gotu grupas video filmēšanas......kopā ar Maiju. Neko tik skaistu vēl šie tumšie kungi nebija skatījuši, tādēļ visi centās sparīgi jo sparīgi rādīt ko nu iemācījušies. Sākumā tika izskaidrots, ka viens mirs un otrs būs tas, kā dēļ mirst. Vēlāk jau mira viens, bet otrs koda rīklē. Tad otrs koda rīklē un dziedāja, kamēr pirmais gorījās. Tā apmēram 3 stundas. Viņiem paveicās, ļoti paveicās.
Bet nu šobrīd Maija karājās kaut kur negaisa mākoņos virs Meksikas ceļā uz Mehiko, lai rīt jau atgrieztos Eiropā.

Kosmoss 3 km virs jūras līmeņa

Kad dzima plāns doties uz San Sebastian, jau jutu ko neaizmirstamu virmojam gaisā, taču nespēju uztaustīt, kas tieši tas varētu būt. Brīdī, kad dejojām ar Maiju meksikāņu izlaiduma ballē, purpināju, ka šitas varētu būt gana neaizmirstami. Arī,  kad šaurā dzertuvē Poļinas draugs dziedāja populāru meksikāņu estrādi tikai mums un pāris vietējiem, likās, ka nekas nespēj pārspļaut šo ainu. Izskatījās ļoti līdzīgi šim:

Bet tas viss bija tīrais sīkums salīdzinājumā ar nākamās dienas braucienu kalnā ar kvadracikliem. Tā kā Maijai biju solījis izvizināt viņu ar vējiņu, tad nu darīju ko varēju. Pēc pāris kilometru līkumošanas gar kraujas malu,  ieraudzījām kalna virsotni, kur piknikoja plaša meksikāņu saime. Un viņi mums neatteica palīdzīgu roku brīdī, kad apvēlāmies kājām gaisā ar kvadraciklu. Maijai uzreizi tika piedāvāti pīrādziņi, man tekila un dzigarete. Izstāstu šiem, ka būs jau labi, jo mūsu draugi arī būs klāt visai drīz. Taču pēc 15 minūtēm ieraugu nākam Evu un Krišu ar ķiverēm rokās - pilnas bekām, bez kvadracikla. Lieki bilst, ka visi, kas bija klāt izplūda smieklu asarās. Bet Poļina un viņas pavadonis neparādījās vispār.