Bērnu slimnīcas vārdā

Vakar notika publiska, ikgadēja matu griešana brīvprātīgajiem. Man bija aizdoma, ka pasākums nebūs pārāk plaši apmeklēts un cilvēki nelabprāt ņems dalību. Šausmīgi kļūdijos. Meksikāņiem patīk trakas lietas un ja vēl tas ir labdarības vārdā, tad jo vairāk.
Visi savāktie līdzekļi šajā akcijā tika ar vēzi slimu bērnu slimnīcas celtniecībai. Ļoti lielas kompānija ir izteikušas vēlmi uzbūvēt slimnīcu par saviem līdzekļiem, taču organizācija strikti iebilst, sacīdami, ka viņi tik uztaisīs kārtējo biznesu no tā. Nu gluži kā Latvijā.

Apartamenta kino

 Šādi vakari novērojami no jaunās mītnes terases.  Tagad sāku saprast vienu ministru, kurš man apgalvoja, ka uz mēness ir augstceltnes, caurules un viskaut kas kustās. Ja ilgi skatās, tad ne to vien var ieraudzīt.

Mākoņiem klāta debess nav pārāk bieža parādība.

Kāzu sākums var būt maldīgs - likās, ka šajās kāzās viss norims ap 11 vakarā. Es pierimu ātrāk kā kāzas. No pēdējām trīs kāzām ap 5500 bilžu.

Esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā

Pirms kāda laika mans draugs Daniels izteica vēlēšanos iegādāties jaunu mobilo telefonu, jo vecais salūzis un tā nu viņš dzīvojās bez telefona, kas neatvieglo dzīvi. Pasen arī izteica vēlēšanos pēc VW vaboles vai tās pašas markas busiņu. Arī kādas nopietnākas attiecības sagribējās puikam. Kur nu par sērfošanu. Dienā, kad devāmies sērfot, aizmirsām dēli mājās, bet paņēmām leduskasti, kas glāba situāciju, kā arī iemācija mani sērfot bēz dēļa, izmantojot tikai savu ķermeni - aizraujoši.
Tad nu vakar vakarā, kad devāmies filmēt bowling turnīru, viņš satika senu paziņu no ASV, kura tagad jau 4 gadus dzīvo šeit Vallarta un atzīmē šo dienu tieši, kad es atzīmēju pirmo pavadīto gadu šeit. Naktī draugs atsūta man ziņu, ka esot nokļuvis teju paradīzē - esot ieskatījušies viens otrā tā dūšīgi, pirmdien braukšot sērfot ar vienu no viņas VW, ticis pie telefona ar kredīta (atjaunošanas karte arī šeit saucas Amigo). Un nemitīgi, kad runājam par šīm lietām, abi piebilstam - esi uzmanīgs, ko vēlies Mexikā. Arī pats izbaudu šo īpatnību - pagājušā gada decembrī, kad izteicu vēlēšanos strādāt ar politiķiem Mexikā, nezināju, ka jau pēc nepilna gada būšu paguvis nobildēt Mexikas prezidentu, sarokoties ar viņu kā arī kļuvis par vienu no ieroču nesējiem topošā Vallartas mēra ērkšķainajiem ceļā uz panākumiem.

P.S. Ievākšanās jaunajos apartamentos ir paredzēta pēc pāris stundām. Viss ir gājis tik gludi, ka aizmirsu pat , ka esmu Mexikā. Taču šo rīt saņemtais e-pasts 06:00 rītā liecina, ka tomēr esmu šeit. Vēstules saturs ar 12 punktiem vēsta tādas lietas, kā, piemēram - mēģini nelietot stikla trauku atvilknes virtuvē, jo Omars to grasās salabot nākamnedēļ, salabošot arī izlietni (nē, nē, nē - man jau vēl atmiņā ūdens problēmas Mehiko, kad ierados - epopeja ilga 3 nedēļas), jāmaina arī durvju slēdzenes, jo kaut kas īsti nestrādājot, bet nu to arī tad Omars nākamnedēļ. Kaut kas arī par elektrību un internetu bija, bet kaut kā negribas lasīt tālāk. Pateikšu nākamnedēļ Omaram, lai tiek galā. Eh...

Jauna liksta - tagad uz ūdens

Klusajā okeānā tehniskā ķibelē iekūlies kruīza kuģis, kurā atrodas gandrīz 4,5 tūkstoši cilvēku. Pēc ugunsgrēka mašīntelpā kuģis nespēj turpināt ceļu. Šis kruīza kuģis vai ik nedēļu pietauvojas Puerto Vallartas ostā, mūsu ieliņas galā. 

Gada dienas dāvana

Būs gads jau riņķī apskrējis, kad ierados Mexikā. Un tādēļ likumsakarības pēc iznācis pasniegt sev gada dienas dāvanu - jauni apartamenti Puerto Vallarta. Noskaņojies atrast jaunu dzīvokli biju jau kādu brītiņu, taču kādu dienu nolēmu piebraukt pie mājas, kuru biju nolūkojis un paskatīties vai kāds kaut ko neizīrē. Pagalmā grozījās kāda dāma un kā izrādās tieši viņa izīrē brīnišķīgu dzīvokli ar skatu uz kalniem, mazliet okeānu, pilsētu un pļavām un tieši kā es vēlējos ar terasi un pēdējā stāvā. Jā, un man būs arī stikla galdiņš tagad kā normālam mexikānim - jajajajajja.

Brīnišķīga nosēšanās

Vakar veiksmīgi Vallartā piezemējās lidmašīna no D.F. (Mexico), kad tai radās problēmas ar priekšējo šasiju.

Mirušo diena

Pirmo reizi nācās bildēt kapos - trash the dress sesija zviedrietei un mexikānim, kurš iemācījies zviedru valodu un strādā par fotogrāfijas pasniedzēju Stokholmā. Un saprast neko nevarēja no viņiem - čalis liels mākslinieks un vispār bildēties negrib. Kapos pajautāja man šķiltavas un aizkūra salviju. Bet uz beigām jau aizpļāpājāmies, izvilkām viņa nopietno kameru no mašīnas un vēl bildējām ar to. Aicināja ciemos uz Stokholmu. Pēcāk jau ar Danielu jozām pa Mirušo dienai veltītiem pasākumiem filmējot.