Atkal par likumu

Nav nemaz tik ļauni kā rakstīju iepriekš par likumpaklausību Meksikā. Piemēram mans labs paziņa tika apturēts nesen uz šosejas. Federālajai policijai trenēta acs - numura zīme esot aizdomīga. Un ka tevi brīnums - taisnība. Pirms trijiem gadiem pazudusi un tāpēc nobildējis aizmugurējo, izprintējis, ielaminējis un vizinās, bet līdz ar tropiskiem lietiem, sācis meistara darbs bojāties. Būtu viss sīkums, bet tiesību vadīt auto čalim ta nav - negribot zaudēt visu rītu, kārtojot exāmenu un maksājot kādam. Arī šis ir sīkums. Mašīnas papīrus mamma iestādījusi kaut kur zaļumos, kuriem parasti būtu jābūt mašīnā. Sīkums, gan jau piezvanīs mammai un kaut ko izdomās, bet mātei mendele necelt klausuli. Ziepes pamatīgas, situācija ar rūtotu debesu piegaršu.
Priekšnieks gan vēlāk iecirknī noskaidro, ka mašīna nav zagta un milicis bijis malacis, tāpēc drīkstot viņam samaksāt kādu naudiņu tējai. Visādi citādi - patīkamu dienu, kungs.

Pēc kāzām

Šovakar nosvinējām Evas dzimšanas dienu un bijām visai laimīgi, ka varējām attiet no datora ekrāniem kaut vai uz divām stundiņām, lai pagrillētu kā senāk.
Pēdējās dienas un naktis ir pagājušas apstrādājot bildes kāziniekiem, jo mūsu sauklis ir - divās dienās un pēc vislabākās sirdsapziņas padarīts darbs. Tas arī attiecas uz kāzu procedūru, kur jābūt attapīgam kā latvietim un jāatver līgavainim trīs alus pudeles ar šķiltavām (šie neko tādu redzējuši nebija) un jāpamāca kā uzsiet pilno vinzoru.
Diez kā būs ar augusta kāzām, kurām ir pieteicies afroamerikāņu pārītis un dāmai e-pasta adrese vēsta cukurgurniņi@.....

Gotu veiksme

Kādu dienu atgriezāmies pie jau aprakstītās meksikāņu gotu grupas video filmēšanas......kopā ar Maiju. Neko tik skaistu vēl šie tumšie kungi nebija skatījuši, tādēļ visi centās sparīgi jo sparīgi rādīt ko nu iemācījušies. Sākumā tika izskaidrots, ka viens mirs un otrs būs tas, kā dēļ mirst. Vēlāk jau mira viens, bet otrs koda rīklē. Tad otrs koda rīklē un dziedāja, kamēr pirmais gorījās. Tā apmēram 3 stundas. Viņiem paveicās, ļoti paveicās.
Bet nu šobrīd Maija karājās kaut kur negaisa mākoņos virs Meksikas ceļā uz Mehiko, lai rīt jau atgrieztos Eiropā.

Kosmoss 3 km virs jūras līmeņa

Kad dzima plāns doties uz San Sebastian, jau jutu ko neaizmirstamu virmojam gaisā, taču nespēju uztaustīt, kas tieši tas varētu būt. Brīdī, kad dejojām ar Maiju meksikāņu izlaiduma ballē, purpināju, ka šitas varētu būt gana neaizmirstami. Arī,  kad šaurā dzertuvē Poļinas draugs dziedāja populāru meksikāņu estrādi tikai mums un pāris vietējiem, likās, ka nekas nespēj pārspļaut šo ainu. Izskatījās ļoti līdzīgi šim:

Bet tas viss bija tīrais sīkums salīdzinājumā ar nākamās dienas braucienu kalnā ar kvadracikliem. Tā kā Maijai biju solījis izvizināt viņu ar vējiņu, tad nu darīju ko varēju. Pēc pāris kilometru līkumošanas gar kraujas malu,  ieraudzījām kalna virsotni, kur piknikoja plaša meksikāņu saime. Un viņi mums neatteica palīdzīgu roku brīdī, kad apvēlāmies kājām gaisā ar kvadraciklu. Maijai uzreizi tika piedāvāti pīrādziņi, man tekila un dzigarete. Izstāstu šiem, ka būs jau labi, jo mūsu draugi arī būs klāt visai drīz. Taču pēc 15 minūtēm ieraugu nākam Evu un Krišu ar ķiverēm rokās - pilnas bekām, bez kvadracikla. Lieki bilst, ka visi, kas bija klāt izplūda smieklu asarās. Bet Poļina un viņas pavadonis neparādījās vispār.

Atpūtā

Viss. Šodien beidzot metam kameras kaktā pēc nedēļu non-stop bildēšanas un laižam kalnos divas dienas atvilkt elpu un saārstēt miesas. Kā nu kurš te - vienam kuras tur pakāpes apdegumi, kuram sirds neklausa no karstuma utt. Šodien un vakar temperatūra pie okeāna uzsita 40 C. Tieši tagad zvana Eva no Poļinas vaboles, lai lecam un laižam.

Stingrība

Izskatās, ka pilsētas mērija ir sākusi ko tādu, ko, manuprāt, nevajadzētu īsti darīt - audzināt likumpaklausību   Puerto Vallarta dzīvojošiem. Vakar motopolicija mēģināja man izrakstīt kvīti, jo biju apstājies neatļautā vieta, bet nevienu netraucēju un vispār kādreiz motopolicijas nebija. Parādījušies  arī pārvietojami ātruma radari (ne kā LV, bet stāv policijas auto un uz displeja rāda, ka ātrums tāds un šitāds). Sākuši arī ķert par dzeršanu pie stūres, bet tikai tad, ja esi tā piepūtis buras, ka netceries kā sauc visus tavus bērnus. Kā arī uz ielas nedrīkst rādīties ar atvērtu pudeli alkoholiskas dziras. Pludmalē uzslietas zīmes, kas vēsta ko drīkst un ko nedrīkst. Šodien biju liecinieks kā likvidēja CD/DVD kiosku Bucerias. Ieradās čaļi ar automātiem un visu paņēma sev līdzi.
Ceru, ka mērija negrasās pārspļaut sevi, jo novērots, ka, ja meksikānis kaut ko ir apņēmies, tad tas ir uz pārcenšanos.

Sauluguns jeb pirmais auto Meksikā

Tieši stundu pirms došanās uz Guadalajaru, auto pats piebrauca piemājas un kā jau kādreiz spriedām - sarkans, dīvainām lampām un vēl dīvainākiem trokšņiem kā arī ierakstijās laba divriteņa cenā. Tātad viens uzdevums Guadalajara svītrojās pats no sevis.
Šorīt veltīju stundu, lai nokasītu no auto ar parastu sienas krāsu uzrakstīto pārdošanas info uz visiem sāniem. Pēc tam ielikām slodzē sarkano dīvaini un viss bija kārtībā - durvis pēkšņi vairs nevarēja aizslēgt pirms devāmies iegādāties leduskasti fotosesijai, kad ieslēdza kondicionieri, bišķi pēc deguma smirdēja un nokaitināja auto paklājiņi ar ķirsīti uz tiem kā arī teātra stāvvietā vairs negribēja piešķilties kā nākas, bet, kad uz šosejas palaiž stūri vaļā, ir skaidrs, ka iekļūsi labās puses joslā un labi vien ir, jo griežot pa labi viss čīkst un grab.
Foto: Eva Šica

Trīs naktis dzimšanas dienā

Gadās, kad 15 gadnieces svinības ieilgst līdz vairākām dienām. Mūsu gadījumā līdz četrām, bet fotogrāfa pakalpojumi bija nepieciešami trijās no tām. Principā pasākuma līmenis no operas - davai, atlaižam tā pa riktīgo. 15 gadniecei tika viss - mikroautobusā iekārtots limuzīns, fotosesijā kā priekš FHM, divas ballītes smalkākajos Vallartas lustūžos, muzikanti, baznīca, smalki ēdieni, video, pavadoņi no Guadalajaras utt. Un tikai tāpēc, ka paliek šie brīnišķie 15 gadi. 

Noteikti pielikšu video tiklīdz Daniels būs beidzis montēt pagājušās nakts izpriecas klubā Mandala, jo to visu aprakstīt nav cilvēka spēkos. Vien tagad saprotu, ka aizvien grūtāk mani spēj kaut kas pārsteigt. Ja nu vienīgi nejauša iemaldīšanās Jaunajā vilnī mani spētu nogāzt vienā setā un arī tikai tāpēc, ka pilnīgākā nabagu māja. 

Skolā mācīja nepatiesību

Nu nav mūžzaļie koki tikai egles un priedes, tūjas un kādi nez tur vēl segsēkļi un kailsēkļi. Palmas, agaves, milzu papardes - viss, kas aiz loga aug ir mūžzaļš. Tā, ka nevajag tik, ja!!!???