Buscando el Sol jeb līdz Acapulco netikām

Nu jau kā nedēļu esmu atgriezies no 10 dienu burāšanas uz Acapulco, kuru tā arī nesasniedzām, jo motors nomira jau pirmajā naktī. Par mata tiesu izvairījāmies no sadursmes ar salu. Iemaldījāmies okeānā un zemi neredzējām vairākas dienas. Būtībā burājām pēc zvaigznēm un modinātājs, un mazs kompass bija vienīgais aprīkojums, kas bija darboties spējīgs. Tad iekūlāmies bezvējā uz vairāk dienām. Nekādas panikas arī nebija, kad beidzās dzeramais ūdens. Būs īss video, kurā tad nu varēs redzēt kādu mazumu no piedzīvotā. 

Vecie buki apspriežās. Gaisā virmo vecais kalums. Dons: otrais no labās. Kā vēlāk atklājās Janis Joplin savulaik samežģīja plecu ar Dona moci.

Buscando el Sol jeb Pretīm Saulei (netiešs tulkojums)

 Šis bija mūsu vienīgais gaismeklis naktīs, ja nu gadījumā kāds neredz burinieku bez borta ugunīm pilnmēness naktī.

Nakts, kad novirzījāmies no kursa stiprā vēja un paisuma dēļ kā arī nepareizi izvēlēts kurss. Okeāna ritms ir apmēram šāds - 30 sekundes diezgan vienmērīgi viļņi un tad seko trīs krietnu vien iespaidīgāki. Ir ko noņemties ar 75 gadus vecu stūres ratu.

Šo skaistuli gan palaidām atpakaļ. 

 Jahtas aprīkojums bija krietni vien novecojis un nepārtraukti nācās ko labot.

 Pārsteigums bija liels, kad rītausmā ieraudzījām šo jahtu dodamies mūsu virzienā, lai palīdzētu mūs ievilkt pirmajā piestāšanas vietā, kurcerējām saremontēt motoru. Vēl jo vairā tāpēc pārsteigums, ka tieši šādu jahtu ar Franku gatavojam ceļojumam uz Karībām. Pasaulē šādas jahtas ir tikai 50. Bija par ko parunāt.

Pāris dienas iesprūdām uz "lielceļa". Naktīs sajūta ir baisa, kad redzi tuvojamies šādus milzeņus. Un tā dzinēja skaņa ...

Interesanti, kā skaņa izplatās okeānā. Mums radās teorija, ka skaņa nezūd. Tā paliek gaisā un ceļo. Iespējams tāpēc sākām dzirdēt dīvainas balsis. It īpaši naktīs. 

Sajūtu naktīs, kad blakus ūdenī kāds cits elpo, ir grūti aprakstīt. Delfīni un vaļi mūs pavadīja teju katru dienu, kad bijām tuvāk krastam.

Ik pēc divām stundām mainījām dežūru. Dažreiz nojuka ritms, ja kāds jutās pārguris. Man gadījās teju visus saullēktus redzēt, jo maiņa beidzās 07:00 no rīta un neiebildu arī naktīs burāt 4 stundas. Tad kafija Donam, īss notikumu izklāsts par naktī redzēto un varu nosnausties uz divām stundām. Un tā nedaudz vairāk kā nedēļu. 

Nomaldījāmies no kursa par 100 jūdzēm un to labot mums maksāja pāris dienas ar ierobežotu ūdens daudzumu un pārtiku. Pēc nemierīgās nakts sekoja 5 dienas pilnīgs bezvējšs.  

 Aizkadrā ir vēl trīs dažāda izmēra kuģi un lidmašīna gaisā. Bildēt bija uz stingrāko aizliegts. Pēc mirkļa mums tika pasniegta dāvana - auksts ūdens nekad nebija garšojis tik patīkami. Pēc 5 stundām ar armijas asistēšanu izmetām enkuru līcī pretīm mazam miestam Mičoakanas štatā. Bijām ļoti, ļoti. ļoti laimīgi.

Iesaku filmu Amar a Morir, kurā var redzēt 100% Mičoakanu.

 Īsi pēc maiņas beigām un neilgi pirms pamanījām armijas kuģi. 

9. diena.
Dons bija tik ļoti apmierināts ar mūsu darbu, ka piedāvāja šo pašu jahtu aizdzīt līdz Panamai. Tas informācijai ceļotājiem - varbūt divas vietas vēl atrastos. 

Pirms kanādiešu draugi pacēla buras ceļā uz Havaju salām kādas 4 nedēļas atpakaļ. Šeit neviens nevarēja iedomāties, ka nākošo reizi viņus redzēsim CBC ziņās kā izglābtos 400 km no Havajām. Naktī, kad nomaldījāmies no kursa, viņi cīnijās par savām dzīvībām.  

Video runa ir par trijiem izglābtajiem, bet viņi bija pieci. Ir ziņas, ka pārējie divi ir uz kādas citas salas sveiki un veseli.  Skatīties VIDEO